maltīte

Māsīcas Lienes tunča salāti..

2012-01-21T02:08:00.000+02:00

Ir pus2 naktī un es lieku maltītē tunča salātu recepti :)
Pirms divām nedēļām ciemojos pie māsīcas Lienes Barselonā un pirmo reizi, kopš Inesei ir maltīte, tiku iedvesmota receptes ievietošanai.. (un ne vienai vien :) )

Tātad tunča salāti..

Vajag:
- Gatavos salātus paciņās (es lietoju French mix, kuru sastāvā ir frisē salāti, sarkanie salāti, lauka salāti un rukola - norakstīju no paciņas..)
- Cherry tomātiņi (der arī lielie)
- Atsevišķi sarīvēts burkāns
- Saulespuķu sēklas - apceptas pannā ar sāli (vai arī, ja izdodas atrast, tad gatavas jau apgrauzdētas un sālītas)
- Tuncis eļļā
- Philadelphia siers
- ja Jums garšo, tad droši var likt klāt arī olīvas.
Visu sajauc kopā..

Visas sastāvdaļas pievienojamas pēc izjūtas un Jūsu vēlmēm..
Taisot šos salātus diviem cilvēkiem, es izmantoju 2/3 no salātu paciņas, kurā ir 150g salātu, aptuveni 10 mazos tomātiņus, 1 nelielu burkānu, pus paciņu saulespuķu sēklu, 1 bundžiņu (185g) tunci eļļā, 2/3 no paciņas Philadelphia sieru. Man olīvas negaršo, tāpēc tās nepievienoju :)

Labu apetīti!

VĒJA KŪKAS

2011-12-30T17:32:00.006+02:00

čau bau.
šodien cepu vēja kūkas mājās. pirmo reizi. un sanāca baigi labās.

MĪKLAI:
200 ml ūdens
100 g sviests
1 glāze milti
šķipsna sāls
4 olas

PILDĪJUMIEM:
Pūres karameļu krēms
svaigais krējumsiers
biezpiens
saldais krējums
cukurs

Katlā liek ūdeni+sviestu+sāli. karsē. uzvāra. pievieno miltus un turpat katlā uz mazākas uzuns maisa, kamēr tāds pikucītis veidojas un atlec no malām. tad mazliet atdzesē, bet vēljoprojām siltai mīklai pa vienai, kārtīgi iemaisot, pievieno olas. tāda ķepīga masa sanāk.
uz pannas liek mazus pikucīšus. liek karstā cepeškrāsnī (200 grādi) cep aptuveni 20-25 minūtes. pirmās 15 minūtes krāsni vaļā netaisi!!!!
1.pildījums - pūres karameļu krēmu samikserēju ar svaigo krējumsieru. pusi uz pusi apmēram. un pildu atdzisušās kūciņās.
2.pildījums - saputoju saldo krējumu ar cukuru un iemaisīju tajā sablenderētu biezpienu. un atkal pildu.
garšīgi.

piedodiet, ka tik lakoniski un bez skaistiem epitetiem, bet man ir ļoti uzstājīga asistente.

karijlēcu zupa

2011-12-20T20:52:00.000+02:00

ziema ir lielisks laiks zupām. martina mani lutina un šī ir tikai viena no daudzām, kuras šajā ziemā esmu jau baudījusi.

karij-lēcu zupa.
olīveļļa
1 vidēja izmēra sīpols
1 burkāns
2 lielas daivas ķiploka
2 ēdamkarotes [vai vairāk] karija
200-250 g lēcas
ap 1 -1,5 l ūdens
0,5 kg turku zirņi bundžā [garbanzo pupas] - nokāstas un noskalotas.
1 ēdamkarote citrona sulas
2 ēdamkarotes sviesta
sīpolloki
1 citrons, sagriezts 6 daivās

palielā katlā uz vidēji lielas uguns uzkarsē 1 ēdk. olīveļļas. pievieno sakapātu sīpolu un burkānu, pievieno sāli, piparus. cep, kamēr sīpoli palikuši caurspīdīgi, kādas 4 minūtes. pievieno 1 smalki sakapāto ķiploka daivu. cepina, kamēr burkāns apcepies, bet ne brūns. pievieno 2 ēdamkarotes karija, maisa, kamēr viendabīgi izmaisījies. pievieno lēcas un ūdeni. atkal pēc garšas pievieno sāli, piparus. palielina uguni un ļauj visam sākt vārīties, kad tas ir noticis, atkal pazemina temperatūru un ļauj sutināties, kamēr lēcas ir pamīkstas. kādas 30 minūtes.
pa to laiku, sablendē turku zirņus, pievieno citronu sulu, nedaudz ūdens, 2 ēdamkarotes olīveļļas un otru sakapāto ķiplokdaivu.
sviestu un turku zirņu masu pievieno lēcu sasautējumam. pievieno vēl kariju, ja prasās. ja liekas, ka ir par biezu - pievieno vēl pamazām ūdeni. pasniedz ar pārkaisītiem sīpollokiem un citrondaivām.
ļoti labi arī ir ar apceptām saulspuķu sēklām un pistācijām.

ļoooti garda, ja esi karijcienītājs.

apetīti!

mūku zivs ar pikantajām garnelēm un spinātiem

2011-12-18T20:31:00.005+02:00

nezinu, kurš endzelīns izdomāja, ka monkfish ir jāsauc par jūras velnu, bet anyway...
ātra, vienkārša un garšīga maltīte, ja izdodas atrast svaigu mūkzivi/jūras velnu, kura ir arī viena no manām mīļākajām zivīm.

2 cilvēku ēdienreizei vajadzētu:
300-400g zivs filejas
8-12 svaigas notīrītas tīģergarneles
150-200g spinātu
šķipsna kajennes piparu
pustējkarotes paprika
pustējkarote karija
3 ēdamkarotes saldā krējuma
sviests, sāls, pipari, olīveļļa
pāris ēdamkarotes bezgaršas jogurta

katliņā sakarsē sviestu, apcep garneles, liek klāt blanšētus spinātus, piparus, kariju, papriku un piegriež sāli, pasautē, pievieno saldo krējumu, pasautē vēl.
paralēli apsāla un appiparo zivi. uzkarsē nedaudz eļļu un piemet vēl sviesta piku. apcep zivi 3-4 minūtes no katras puses.
servē visu uz šķīvja un pārlej ar jogrurtu.

sēņu-grūbu zupa.

2011-12-11T05:14:00.000+02:00

no rīta laura [kuras pārvaldījumā arī emuārs svinibam.lv, starp citu] man jautāja, ko šodien darīšu, jo ir taču sestdiena [man bija pats rīts, viņai jau vakars].
pat nedaudz smieklīgi, bet visi mani šodienas plāni bija pagatavot sēņu-grūbu zupu un piparkūku mīklu. ir pienācis vakars un savu plānu esmu izpildījusi.
ar mīklu nomīcījos riktīgi, plaukstu un roku muskulatūra rīt būs jūtama - nešaubīgi.

bet par zupu.
esmu grūbu un sēņu cienītāja. un tieši tādu kombināciju atradu kādai zupai. jābrīnās, ka nepieliku riekstus un cukini, haha.

sēņu-grūbu zupa.

125 ml kaltēto sēņu
nedaudz olīveļļa
1 neliels sīpols
2 daivas ķiploka
1 normāls burkāns
500 g svaigas sēnes
125ml vai nedaudz vairāk grūbas vai var aizstāt tās arī ar speltas kviešiem [farro]
1,5 l buljona [liellopa, vistas vai dārzeņu - pēc izvēles] es lietoju liellopa un nedaudz vistas.
60 ml sausais šerijs [kuru var aizstāt arī arī saldu baltvīnu]
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari
1 ēd.k. šerija etiķis

sāk ar to, ka aplej kaltētās sēnes ar 250 ml verdoša ūdens. es kaltētās sēnes nopirku taizemiešu veikalā. un tās nudien šeit nav dārgas. un es domāju, ka zupa var iztikt arī bez tām, ja nu tiešām nav atrodamas vai atrodamas tikai augšējos veikala plauktos. kad tās aplietas - dod tām apmēram 20 minūtes, lai atdzīvotos. tajā laikā turpina darboties pie zupas.

kubiņos sagriež sīpolu, burkānu. liek tos katliņā, kur uzsildīta olīveļļa, apcepties. kādas 10 minūtes, uz ne pārāk lielas uguns, līdz sīpols maina krāsu.

tad pievieno smalki sagriezto ķiploku, visu kopā pasutina kādu pusminūti un liek klāt svaigās sēnes.

man bija kastaņbrūnie šampinjoni, bet var ņemt baravikas, parastos šampinjonus vai nu kas nu ir. tos griež kā labāk tīk - es griezu normālās šķēlītēs. sutina visu kopā, kamēr no sēnēm sāk izdalīties ūdens, tad liek klāt grūbas un uz jau nedaudz lielākas uguns sutina vēl. kādas 10 minūtes.

tad pievieno šeriju, buljonu un tomātu pastu.
pienācis laiks arī nokāst atdzīvinātās sēnes. atdzīvināto ūdeni nelej laukā, bet pievieno zupai. sēnes smalki sagriež un arī liek klāt.

visu uz ne pārāk lielas uguns vāra, līdz grūbas ir gana mīkstas.
pēc garšas pievieno sāli, piparus un iemaisa šerijetiķi.
gatava.

labu apetīti!

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.

2011-11-29T18:47:00.000+02:00

neticami, ka tūlīt būs jau decembris.
te gan, pat sniega neesamības apstākļos, sāk pārņemt ziemsvētku noskaņas, jo dienu pēc pateicības dienas, vairumam mājās jau zaigo eglītes, visur skan attiecīgas melodijas un lielveikalu priekšdurvēs tiek žvadzināts kaitinošs zvaniņš.
un sniega te nebūs.

vakar tapa sautējums. tas ne mazākajā mērā nav saistāms ar ziemsvētkiem.

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.

neliels sīpols
neliels sarkanais sīpols
3-4 daivas ķiploka
2 zaļie paprikpipari
4 normāli tomāti
puskrūze vai nedaudz vairāk zemesriekstu
1 1/2 ūdens
kaijenas pipari
ķiploksāls
sīpolsāls
lēcas, pupiņas, grūbas - pēc izvēles

tā kā te jāvieno viss klāt gandrīz uzreiz - sākotnēji visam nācās veikt kapāšanas un griešanas operācijas. uzkarsētā pannā ar labu eļļu apsautē abus labi sakapātus sīpolus, ķiploku, gabaliņos sagriezto papriku un nedaudz saberztos, nesālītos zemesriekstus.

kad tie apsautējušies kādas piecas minūtes - liek klāt kubiņos sagrieztos tomātus, ūdeni un garšvielas. uzkarsē līdz burbuļojošai, vārošai konsistencei un pazemina temperatūru, lai viss turpina sutināties.

sutināšanu vajadzētu veikt no 30-60 minūtēm vismaz. tad arī tas iegūs vairāk sautējuma konsistenci. man garšo visa veida pākšaugi, tāpēc paralēli izvārīju krūzīti jaukto pākšaugu maisījumu - lēcas, mazās pupiņas, grūbas. un kad tie vēl nav galīg mīksti - pievienoju sautējuma masai un pasautēju visu vēl 5 minūtes.

iesakāms ar grauzdētu maizi.

apetīti!

pateicības diena.

2011-11-25T20:21:00.000+02:00

kaimiņu mājas vizuālais svētku noformējums.

ceturtā ceturtdiena katrā novembrī ir amerikāņu 'mārtiņdiena'. veikalos pilni ledusskapji ar patiešām lieliem putniem, plauktos vairāk dzērveņu, ķirbju pīrāga masas, saldajiem kartupeļiem atlaide un ļoti liela duna neskaitāmajās ailēs.

[.gif attēls iegūts no kg]

skaidrs, ka vairums nemaz nezina, ko svin. latvijā nevienam nav šaubu, ka tie ir ražas noslēguma svētki. te, patiesībā, tā ir diena, kad atzīmē aiz trejdeviņām jūrām un kalniem uzsāktu slaktiņu pret indiāņiem. nu nekas, nav jau viņiem arī viss jāzina.

es savu dienu nesteidzīgi iesāku ar 'breakfast at tiffany's', un lai arī odrija hepberna bija skaisti, ģindeniski tieva, nolēmu nebūt vispārējās svētku noskaņas galinātājs un gatavot pateicības dienas vakariņas [papildinformācijai - google.com ievadīt - Thanksgiving/Pateicības diena ASV].

lai sev radītu pavisam īstu svētku noskaņu - sanfrancisko slāvu rajona apkaimē - ričmondā, iegādājāmies arī 'stārteri' - rasolu, kurš, jāatzīst, patiešām bija ļoti labs.

uzslēdzot vietējo radio staciju, ķērāmies pie nažiem un citiem intrumentiem. nepātrauktā un tiešām, nepārspīlējot - ziemassvētku dziesmu pavadījumā. tā vien liekas, ka tūlīt pie durvīm jau gaidāms 'santa klauss', jo nemitīgi skan 'jingle bells' un 'saaaaanta claus is cooooming tonight'. šausmīgjocīgi.

bet ja par pateicību.
izglābām vienam tītaram dzīvību un nolēmām gatavot vistu.

klusā daba ar vistu un citronu.

un to pašu diviem cilvēkiem notiesāt vienās vakariņās ir nereāli. vistu nomazgāju, ieberzu ar sāli, pipariem un tukšajā vēderā ieliku ar dakšu sadurstītu, veselu citronu. apkārt tai burkāni, kartupeļi - joprojām nesaprotu, kāpēc latvijā neviens neaudzē saldo kartupeli - tas ir lielisks.

lai padarītu savu laiku virtuvē aizņemtāku, pieķēros pagatavot arī brūno rīsu risotto ar apelsīna miziņu un sēnēm-cukini. tam mēs pat īsti nespējām pieķerties.

un krišjāni pieliku pie tiramisu gatavošanas. arī tam nepieskārāmies. bet, nupat šorīt 'noņēmu provi' - gards.

un man patīk indiāņi. tiešām.

laimīgais brokoļa risotto

2011-11-11T05:54:00.001+02:00

velkom tu jū es ei. [tulk. (jo mamma citādāk nesapratīs) - laipni lūgti ā es vē]

tā ir. nu jau divas nedēļas esmu aizokeānijā. kalifornijā. san francisko.
pilsētā, kur teju viss ir organic - tostarp drēbju mazgātuves, kuras, starp citu, vienmēr apdzīvotas un ballītes ziņā spētu sacensties ar 'melno kaķi' pavisam noteikti.
katrs, kurš to var atļauties, ēd tikai no zemniekiem pirktus dārzeņus, iepērkas organic lielveikalos, kur teju uz visām pakām sadrukāti uzraksti, kas liecina par pārāko veselību. šķiet, esmu nonākusi veselīgākajā asv pilsētā, jo šobrīd visā pilsētā zinu tikai vien pāris mcdonaldu atrašanās vietas. tajos neesmu spērusi kāju. un netaisos.
jā, cilvēki šeit domā par to, ko ēd. vismaz - visi tie, kurus satiekam mēs.
arī es pārsvarā gatavoju mājās. esmu paspējusi uzsēsties uz zupām - taisīju londonā sadabūto tomātu-apelsīnu zupu [kuras maltītē.lv vēl na tikai tāpēc, ka toreiz nesataisīju bildes, bet būs. kāddienu būs], cukini krēmzupu un aso taco zupu. viss līdz šim no ēdājiem akceptēts un pat slavēts. varbūt jādomā par biznesu - i can go to your place and make dinner for you?[tulk.aiziešu pie jums uz mājām un pagatavošu vakariņas] varbūt.

šovakar tapa risotto.
nekad pirms tam nebiju taisījusi risotto. un tā kā mūsu skapī stāv iepirkti rīsi un ledusskapī gaidīja brokoļa galva - viszinošajā google ierakstīju broccoli risotto. un šis ir tas, kas man sanāca ievērojot 70% no atrastās receptes.

laimīgais [no citrusaugļa-laims] brokoļa risotto.

brokoļa galva
5 sparģeļi
1 ne pārāk liels cukini
1 laims
buljons
3 krūzes ūdens
neliels sīpols
1 daiva ķiploka
1 krūze basmati rīsu
parmezāns

sākotnēji dziļā pannā liek pavārīties buljonu - es liku 3 palielas krūzes. domāju, ka ar vienu buljona kubiņu pietiktu, es ņēmu karoti speciālo buljonpastu un atšķaidīju to karstā ūdenī. tajā liek brokoļzieddaļas un arī kātus, kas sagriezti centimetrīgos gabaliņos.

mēs ledusskapī atradām arī sparģeļus un cukini - tos sagriežot aptuveni tādos pašos lielumos. zaļumus liek buljonā apvārīties kādas 3-5 minūtes [kamēr ir pamīksti, bet ne zupā, jo kraukšķīgs sparģelis ir garšīgs sparģelis]. pēc tam tos izņem laukā un ieliek atsevišķā bļodā. buljonu turpina pannā pavārīt, pievienojot smalcinātu laima miziņu un tā paša laima sulu.

oriģinālajā receptē tas bija citrons, bet tā kā mr.krišjānim citrons diez ko negaršo - lietoju laimu. ja kāds nav drošs par to, cik ļoti garšo laims - lieto tikai pusi no visa laima mizas, jo laimu galā jūt laimīgi.
ļauj tam visam pavārīties kādas 5 minūtes un atstāj.
pa to laiku silda lielu, arī padziļu, pannu ar olīveļļu, kurā apcepina kapātu sīpolu un ķiploku. kad sīpols kļuvis pamīksts un caurspīdīgs - liek klāt rīsus. es rīsus pirms tam divas reizes apmazgāju. rīsiem kārtīgi jāsamaisās ar eļļaino sīpolmasu.

tad pa kausiņam liek klāt laimīgo buljonu. ļauj rīsiem savilkties ar to, un liek klāt vēl. sutina tos uz palēnas uguns. seko līdz, lai rīsi lēnām piebriest - un regulāri apmaisa. kopā tas prasa apmēram 20-25 minūtes.

tad liek klāt brokoļus+pārējos zaļos un apmaisa rīsos. kad viss kārtīgi sasilis, iemaisa rīvētu parmezānu. ļoti svaigs, veģetārs, zaļš un organic risotto.

no šī te vajadzētu paēst četriem. pavisam noteikti.

lāāābu apetīti!

jūras velšu mērce

2011-10-17T00:57:00.001+03:00

lai arī manas jaunās sestdienas ir trešdienas, vakar - kā jau īstā sestdienā, savu dienu piepildīju pēc pilnas programmas. turklāt diena bija tik tiešām silta un saulaina.

vakara programmā, kopistiski ar andžu, tika nolemts, ka jāpagatavo kas viegls un labs.

jūras velšu mērce

glāze baltvīna [izvēle krita uz pinot grigio, jo saprotams, ka viss pārējais tiek malkots iekšķīgai lietošanai]

2 daivas ķiploka

150-200 ml salds krējums

jūras veltes

pipari

sāls

muskatrieksts

uzsildītā pannā ielej nedaudz olīveļļas un kad tā uzsilusi, liek apcepties smalki kapātu ķiploku. lej baltvīnu, pieber nedaudz čili pipara un ļauj visam pasautēties un atbrīvoties no alkahola.

kad ir pagājušas kādas piecas minūtes - pannā liek jūras veltes - atdzesētas, bet ne sasalušas. lai gan - gan jau ka var arī sasalušas - tāpat atsals, tikai būs vairāk ūdens.

nuja. tātad - tagad ļauj jūras veltēm tajā vīna, čili + piparu, sāls masā pasust. bet tas arī ne uz ilgu. vēl kādas minūtes 5-7.

kad arī tas laiks pagājis - liek klāt saldo krējumu un visu vēl sutina kādu brīdi, pierīvē klāt muskatriekstu - bet ar to nevajadzētu pārāk aizrauties - tas dod lielisku garšu, ja pievienots nepārspīlējot.

ja mērce liekas par biezu - pievieno ūdeni.

ēdām mērci ar basmati rīsiem, andža pagatavoto balto zivi, sparģeļiem un krāsnī ceptu pus-tomātu ar brie.

apetīti!

pīlīte pie loga rūts

2011-10-03T22:14:00.007+03:00

tātad ņemam pīli:
1 gab.
spinātus 600-700g
vidējs sīpols 1 gab.
ciedru rieksti 50g
rozīnes 50g
medus 2 ēdk.
kanēlis 1 tējk.
kajennes pipari naža gals
sāls
sviests

Pīli ierīvē ar sāli no visām pusēm.
sviestā apcep sagrieztu sīpolu, liek klāt spinātus. ņem vērā, ka spināti ir baigi pufīgi sākumā, tāpēc es, piemēram, ņemu vok pannu. apsautē. nokāš visu miklumu. piejauc klāt riekstus un rozīnes un stūķē vēderā. aiznaglo vēderu ciet.
cepeškrāsns uz 200C. no sākuma liek cepešpannā ar vēderu uz augšu. cep 30-40 min, tad griež otrādi un tik pat ilgi. var palaistīt ar iztecējušo šķidrumu.
kad izcepta, nolej iztecējušo šķidrumu. pīli vēl var uz brīdi ielikt izslēgtā krāsnī. šķidrumu sajauc ar 250g ūdens, uzvāra un vēl pāris minūtes pavāra. nokāš. iejauc medu un kanēli un vāra, kamēr sabiezē, pievieno sāli un piparus.
nu tā kaut kā...

sīpolu zupa

2011-09-25T21:20:00.002+03:00

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.

sīpolu zupa

2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]

čedarsiers, maize - grauzdiņiem

sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] - tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.

sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus.
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.

zupa gatava.

pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm.
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.

apetīti!

brulē krēms brulē.

2011-09-18T18:08:00.002+03:00

plikās kājas uz grīdas salst. logu vairs naktīs vaļā neturu. un ir jau tik daudzi, kuri pielipuši savām tējas krūzēm un latēm. jā. vasara pavisam noteikti būs nu jau vairs tik pēc gada. vai citā kontinentā.
šī man bijusi pavisam skaista, spraiga un notikumbagāta. un ko tik es neesmu satikusi un iemācījusies.
rihards man šovasar iemācīja pagatavot saldo ar tik ļoti francisko nosaukumu, kuru daudzi uzskata par pārāk sarežģītu, lai ņemtos ar to mājās. muļķības!
krēms brulē - tātad. starp citu, tas recepšgrāmatās atrodams jau kopš 17.gadsimta beigām.
klasika.

crème brûlée

10 olu dzeltenumi
100 g brūns, labs cukurs
1 l salds krējums [vai pus-uz-pusi ar pienu, lai nav tik trekni -0,5l piens, 0,5l salds krējums]
1 vaniļas pāksts

un šie:

saldo krējumu ielej katlā un liek uz ne pārāk lielas uguns sildīties. ņem vaniļas pāksti - ar naža sānu to noplacina, lai vieglāk to gareniski pārgriezt. pārgriežot, no katras puses ar naža aso daļu izņem mazās sēkliņas. gan sēkliņas, gan pašu pāksti liek saldajā krējumā un ar rokas jaucēju iemaisa. ļauj tam visam kārtīgi uzsilt un tiklīdz mana pirmos vārīšanās burbuļus - procesu pātrauc.

kamēr krējums silst - atsevišķā, palielā bļodā [jo pēcāk saldo krējumu lies tur pat], atdala olu dzeltenumus, pieliek cukuru un arī to kārtīgi iemaisa, bet neputo.

kad krējums nedaudz atdzisis, sagatavo sietiņu, caur kuru to ielies dzeltenumos. te noderētu papildrokas, ja tādas dabūjamas. viens tur sietiņu un maisāmo, otrs - lej saldā krējuma masu. rokas putotāja operators ļoti intensīvi darbojas, lai saldā krējuma masa un olas iemaisās no pirmā tikšanās brīža. cik romantiski.

kad visa masa pārlieta, izmaisa un tā ir gatava.

sagatavo trauciņus. manā gadījumā krēma brulē gatavošana bija diezgan spontāna, tāpēc izmantojām 'franču stikla' produkciju un jāsaka, ka tas nebūt nav sliktāks variants. ja vēlies, ieber katrā no tiem kādas pāris ogas [mamms saldētavā atradu mellenes, zemenes un ko tik vēl ne].

izkārto sapildītos trauciņus uz cepešpannas ar augstākajām malām - un salej tajā ūdeni - tas ir diezgan ļoti būtiski. tā, lai trauku apakšējā daļa ir ūdenī.

cepeškrāsns sagatavota uz 100 grādiem. šajā temperatūrā arī tiks cepti brulē. stundas garumā. apmēram. var gadīties, ka tas prasa vairāk laika. ideālā konsistence - želejīga.

ja tava virtuve ir tik advancēta un tajā ir virtuves gāzes pistolīte - tu vari beidzot to arī kaut kā izmantot. jau pirms ielikšanas cepšanai - nolīdzināt visus virspusē esošos gaisa burbulīšus, jo cepoties tie kļūs par maziem caurumiņiem.

bet. pats labākais, ja tev tāda pistolīte ir - tu pavisam eleganti spēsi izkausēt karameli tieši uz brulē.

brūns cukurs+pistolīte=karamele. jā, tieši tik vienkārši.

man un citiem ieroču nenēsātājiem var līdzēt iepriekš sacepti brūnā cukura rimbuļi uz cepampapīra vai arī - esi kreativitātes kalngals un pirms pasniegšanas apber ar drumstalām, pūdercukuru vai mandeļu skaidiņām.

pavisam vienkārši.

un liels paldies rihardam.

apetīti!

cukini krēmzupa

2011-08-21T01:56:00.000+03:00

rīti paliek arvien dzestrāki. gaiss svaigāks un bez šalles no mājas vairs neizeju [tas gan nenozīmē, ka to lietoju - jo patiesībā es ticu vasarai augustā]. līdz ciemam tas aizbraukt netraucē. jūras gaiss pavisam sāļš un jūra pavisam mierīga. zvejnieku laiva pilna reņģīšu un uz pāļiem sasēduši kormorāni. rudens.
pagatavoju cukini krēmzupu. zupu pieaugušajiem. jo bērniem, acīmredzot, tā tomēr pārāk atsauc atmiņā 'bērnību' un putriņas. jēkabs to 'netīšām' uzgāza sev uz kājas, kristīne nomainīja 3 karotes, bet pauls gan izēda visu bļodiņu. cilvēkiem virs 4 gadu vecumu šī zupa ir kā radīta.

cukini krēmzupa.

4 vidēji lieli cukini [te sanāk paliels katls]
1 neliels sīpols
1 latvijas ķiploka daiviņa
2 paciņas klasiskā dzintara siera
500 ml saldais krējums
neliela bunte bazilika
nedaudz timiāna
nedaudz sviesta

cukini sagriež ripās. ja nu nevar tikt pie labiem cukini, pamatmasai var arī paņemt nelielos kabačus. galvenais kā kabači atšķiras no cukini, ir tajā, ka cukini ir daudz mazāka tā daļa, kur ir sēklas - tāpēc arī tas ir garšīgāks. un man vēl patīk tas rūgtumiņš, kas ir tajā zaļajā mizā. tātad, cukini tikai nomazgā, nemizo. griež ripās. ja ir kādas resnākas - tās uz pusi. liek uz uzkarsētas pannas, kur izkausēts pikucs sviesta. kad brūnīgs, un jūt, kad cukini jau ir pamīksts, liek katlā, kurš ir gana liels, jo tur tā zupa arī uzturēsies. līdz apēšanai.
pa starpai apcepina arī to sīpolu un daiviņu ķiploka. visu katlā.
kādas padsmit ripas es allaž atstāju neblendētas - lai var pēcāk ielikt zupā un var redzēt, no kā tā zupa taisīta - bet tas nav obligāts solis -var pavisam droši likt visu iekšā un blendēt kopā. pirms pavisam jau viss sablendēts, piemet klāt bunti kapāta bazilika.
kad masa sablendēta, liek klāt saldo krējumu, dzintarsieru un visu uzsilda. ja liekas, ka par biezu - pielej nedaudz pienu.

un gatavs.
garda nudien. un sātīga.
un ja ir šausmīga vēlēšanās - var sevi un zupu arī palutināt pilngraudu maizes grauzdiņiem un sēkliņām.

lab' apetīti!

banānu-karameļ muss.

2011-07-28T20:36:00.003+03:00

māsai ditai vakar bija vārda diena.
izdomājām, ka es kaut ko pagatavošu. dāvanas vietā.

bijām ciemā. pie pašas jūras. visu dienu tik saulains un labs, ka gribējās kaut ko neceptu un vieglu. ap to laiku, kad tikām pie ēšanas - visapkārt ducināja un vilkās tumšie mākoņi.
mans pirmais muss.

banānu-karameļ muss.

paciņa želatīns
4-5 karotes karameļu krēms
2 banāni
1 paciņa mascarpone
4 olu baltumi

ieber krūzītē želatīnu un izmaisa to 4-5 karotēs auksta ūdens. atstāj to briedināties.
uz pannas kausē/silda karameļu krēmu. pūre ražo pavisam labu karameļu masu, kas esot iegādājams tik 'pūres' veikalā, spainīša formātā un ir pavisam laba, ja grib ko tādu pildīt 'riekstiņos', lietot cepšanai vai, piemēram, banofee pīrāgam.

kad karamele uz pannas jau sakususi viendabīgā masā, iemaisa sarecējušo, uzbriedušo želatīnu un ļauj tam izkust, to iemaisot.

citā traukā liek mascarponi un pievieno silto karameles masu. visu vienmērīgi izmaisa, pievieno ar dakšiņu samīcītos banānus un atkal jau vienmērīgi iemaisa.

tad stingrās putās saputo olas baltumus. sākumā bez cukura, bet kad jau ir nedaudz ieputojies, vienmēr pavisam nedaudz to pielieku.
stingrās putas iecilā karameļ-banānu masā.
liek masu pa smukiem trauciņiem vai mūsu gadījumā bija viens liels trauks, jo mazu, smuku trauciņu atpūtas rezidencē nav.
ieliek visu ledusskapī un jau pēc pusstundas, stundas saldais gatavs notiesāšanai.
dekorē ar ko vien vēlas vai tīri vizuāli ar to, kas musā atrodams. [es izmantoju arī piemājas krūmā noplūcamās, tumšās jāņogas]

ēdot, nospriedām, ka rieksti vai mandeļu skaidiņas būtu pavisam labs punkts uz 'ļoti labi'.

domājams, ka šo principu var izmantot ar jebkurām ogām, augli vai ko citu.

garšoja visiem.
pat bērniem.

cukini. pistācijas. svaigsiers.

2011-07-28T13:32:00.000+03:00

ārkārtīgi sen neko neesmu rakstījusi un te likusi.
un nav brīnums. es neko jaunu negatavoju un esmu ieslīgusi neglābjamā romānā ar rīgu un latviju. un pati par to ļoti priecājos.

te kaut kas, ko šovasar jau esmu gatavojusi vairākkārtīgi un tas vienmēr licies pārāk vienkāršs, lai to kaut kā speciāli izdalītu. bet nu lai jau - pavisam laba, garda un vasarīga uzkoda.

cukini.pistācijas.svaigsiers.

vakar kauguru tirgū vienu cukini nopirku par 6 santīmiem. zelts. ne dārzenis.

cukini
svaigsiers
pistācijas

svaigsiera paciņai [pavisam labi der arī 'kāruma' svaigais siers un nav jāiespringst uz philadelhiu] ņēmu apmēram 100g pistācijas. ja nav žēl, var, protams, vairāk.
pistācijas izloba un saberž. var arī sablenderēt vai griezt.

sasmalcinātās pistācijas sajauc ar svaigo sieru un masa gatava.

ar mizojamo nazi samizo cukini [zinu, ka ļoti labi der arī burkāns, gurķis un lielais, baltais redīss], liek karoti gardās siera masas un rullē ciet. ja rullīši neturas kopā - tos sastiprina ar koka irbulīti.

teicama uzkoda.

vasaras stārterītis

2011-07-26T21:57:00.005+03:00

nu nav jau tā, ka tā būtu kāda unikāla recepte. vienkārši, manuprāt, lielisks garšu salikums. svaigs tuncis. svaigs kivi. nedaudz sakapāta sarkanā sīpola. sāls. pipari. balzamiko pasta pēc vēlēšanās. grauzdēta ciabatta, piemēram.
versija par tunča tartaru.

p.s. kivi ir dzeltens, jo tas ir dzeltenais kivi. zaļais bija pārāk mīksts.

puķkāposti mīklā cepti cepeškrāsnī

2011-06-27T23:25:00.003+03:00

Pavisam vienkāršs ēdiens, kā piedeva piemēram lēcām vai rīsiem - mīklā cepti puķkāposti. Un kas man pašam patīk šai visā - nav ņemšanās ar vārīšanu eļļā!

vajag: 1 puķkāpostu un mīklai:
1/2gl skābo krējumu
3ēdk sauso pētersīļu
milti
ūdens
sāls

Mīklu taisa sajaucot krējumu ar miltiem un pievienojot siltu ūdeni lai veidotos bieza skābā krējuma konsistences mīkla. Turpat arī sāls un pētersīļi.

Puķkāpostu sadala gabalos un nedaudz apvāra sālsūdenī. Nokāš, nedaudz atdzesē, notecina un tad mērcē mīklā un liek uz cepampapīra. Cep karstā krāsnī ap 10 minūtes lai apbrūnē.

Un tas arī viss.

ātra variācija par plovu

2011-06-27T22:50:00.009+03:00

Veģetārais plovs. Tapa neplānoti un bez liekām cerībām, bet izdevās baigi labs. Tiem kam tīk gaļa - droši var pievienot arī to. Šis gan nepretendē uz oriģinālo plovu, kas tiek sutināts cepeškrānī, bet nav neko daudz sliktāks.

vajag:
2 burkānus
3 tomātus
nedaudz sarīvētu svaigu ingveru
2-3tjk koriandru
1tjk kuminu
2-3tjk ķimenes
1/2tjk sarkanos piparus, nedaudz melnos piparus
1-2tjk cukuru un pēc izvēles arī 1/2ēdk iesalu
apmēram 2 glāzes basmati rīsus
2ēdk tomātu pastas
1-2 daivas ķiploka
sāls
svaiga kinza, pētersīļi

gatavošana:

Eļļā apcep ķimenes un tajās apcep un pasutina sarīvētus burkānus.
Atsevišķā pannā vai katlā olīveļļā apcep pirms tam saberztas garšvielas un ķiploku. Pievieno sagrieztus tomātus, sutina. Pieliek cukuru, iesalu, sāli un labi sasutina, pieliek pastu un vēl pasutina. Jāiegūst diezgan tumīga pasta.

Rīsu vārīšana ir atsevišķa māksla, te viens raupjš apraksts kā var lieliski izvārīt rīsus.
Sākumā rīsi ir jāuzbriedina. Kamēr basmati mirkst, tie skan, kad izmirkuši - ir balti un vairs neskan. Tas aizņem ap 10-15 min. Basmati izskalo un ielej ūdeni attiecībā 2 daļas izmērcētu rīsu un 1.5 daļas ūdens (2cm virs rīsu līmeņa). Uz ļoti lēnas uguns vāra bez vāka kamēr ūdens vairs nepeld pa virsu, tad vēl vairāk samazina uguni (tā ka plīts gandrīz dziest nost, jo nolūks ir uzturēt tvaikus nevis vārīt) un uzliek vāku. Nekādā gadījumā nemaisa ne pirms ne pēc tam un neliek sāli! Pēc 10 min pārbauda vai ir viscaur gandrīz gatavi (līdz galam izvārīt nevajag), jāuzmanās lai nepietrūkst ūdens un arī lai ūdens nestāv apakšā - tad apakšā vai nu piedegs vai pārvārīsies. (šeit lieti noder teiciens "practice makes perfect")

Gandrīz gatavajiem rīsiem pievieno burkānus un tomātus, labi sajauc visu kopā un turpina uz lēnas uguns tvaicēt/sutināt kamēr rīsi gatavi. Pirms pasniegšanas pievieno sakapātus svaigus zaļumus.

cukini - pekanriekstu mafini

2011-06-06T11:35:00.000+03:00

piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.

cukini-pekanriekstu mafini.

latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.

2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti

olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša.

tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.

liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.

visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.

pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.

ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.

tas ir mārtiņš.

un te mēs abas.

restorāna virtuvē.

2011-06-02T11:23:00.003+03:00

šonedēļ pirmo un gan jau ka pagaidām arī vienīgo reizi nostrādāju maiņu restorāna virtuvē. jāsāk laikam ar to, ka ar mūsu virtuves vīriešiem [jo tur arī ir tikai vīrieši] man ir uzteicamas attiecības.

romāns - mūsu poļu šefpavārs, ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu un, turklāt, gatavo patiešām garšīgi. reizēs, kad rakstu pasūtījumu, par to, ka vajag nosūtīt lejā pienu, sinepes un aplesīnus un piemetinot, ka 'some love as well', viņš nosūta kluso dabu ar gurķi un diviem apelsīniem.
adams - katrā reizē, kad strādājam reizē, nepārspīlējot, vismaz piecas reizes man pajautā 'how are you?'. citreiz nevaru saprast, vai tas tāpēc, ka neko diži vairāk viņš pateikt nevar, jo ir no tuvajiem austrumiem un tur runā citā valodā vai tāpēc, ka pusstundas intervāls varētu tiešām ko mainīt. neskatoties uz to, adams man atzinās, ka esmu viņa favorītviesmīle. vai nav jauki.
rašids, marokānis, kurš ir uz pusi īsāks par mani un ir diezgan neslikts sous-chef, reiz, pēc tam, kad biju apjautājusies vai mūsu tāsdienas ēdienkartē ir liellopa vai vistas burgers, rašids bez pauzes atbild:"beef how old are you?".

jāsaka godīgi, uzturēt labas attiecības ar virtuves puišiem ir vērtība. regulāri tieku pie kārotajiem salātiem, neskaitāmām degustācijām un receptēm.

bilžu reportāža no notikuma vietas.

uzkodas 'german fest' ietvaros. un romans.

sous-chef Toms.

manis kapātā selerija un guinness maize.

mīdijas baltvīna mērcē.

rissoto un spinātu bumbas.

'bread-and-butter' pudiņš.

orlando.

todien romāns mani sauca par heidi [Heidi Klum]. jo esot vienīgā, kura daudz maz izskatoties pēc vācietes.

viņš arī bija tas, kurš mani nomierināja, ka pēc polietes jau nu es pavisam noteikti neizskatoties.

Rabarbera 2. sērija

2011-05-27T17:39:00.003+03:00

Rabarberis starring in salāti.

Rabarbera kātus apčubina ar medu un ieliek cepeškrāsnī, kur ar grilliņu tos ātri apcepj. Noliek atdzesēties.

Bļodā samaisa iemīļotos zaļos salātus (rukolu+zaļie lapu+jaunie dzinumi manā gadījumā) ar fetas sieriņu.

Uztaisa mērcīti: olīveļļu ar baltvīna etiķi (nedaudz), sāli un pipariem sakuļ kopā līdz veidojas emulsija.

Liek uz šķīvjiem salātus, pārlej ar mērcīti, apkaisa ar valriekstiem, uzliek rabarberus un nom nom nom!

Ja ir fenhelis ko piekapāt klāt-vispār ekselenti, bet var arī iztikt.

sparrrrģeļi

2011-05-24T13:37:00.000+03:00

jau maija beigas.
viss zaļais sazaļojis un jāspēj tik izbrīvēt brīvs brīdis garšas kārpiņām visu izbaudīt.
ar mammu un māsu 6dien bijām Borough Market [pie london bridge]. tirgus darbojas no 4dienas līdz 7dienai, bet pats nopietnākais laiks tā apmeklējumam būtu 6dienas rīts. tad gan tur arī pašas drūzmīgākās stundas.
mēs bijām pēc 13.00 un nebija ne vainas. pamatīga tirgus garša. un smarža. un ir iespēja pagaršot jebko.
sākot no olīveļļām, briežu desām, sieriem un beidzot ar biešu pūderi un tapenādēm.

mans šī pavasara favorīts ir sparģelis.

nesaprotu, kāpēc latvijā to neaudzē čupām vien.
kārtīga bunte pietika uz mums trim.
katliņā, vārošā sālsūdenī, ieliek sparģeļus, sagaida, kad to krāsa kļūst vēl zaļāka un ņemot laukā uzreiz liek aukstā ūdenī, lai tie nezaudē krāsu. pēcāk tos apcep sviestā. ļoti labi arī, ja kombinē ar sviestā apceptu rīvmaizi.

neko vairāk par sparģeļiem arī neprasās, bet neba tas bija vienīgais, ko mēs tur iegādājām.
mamm nekad vēl nebija ēdusi saldo kartupeli. tāpēc šī bija lieliska iespēja beidzot to izdarīt. garšojot tāpat kā tie, kuri apsaluši.

vēl tirgū tikām arī pie pavisam aromātiska un svaiga pesto, brieža gaļas desas, maizes ar valriekstiem un siera.

rabarabarabarberis.1. sērija

2011-05-16T23:33:00.016+03:00

sezonālais pīrāgs.

sāku novākt ražu savā dārziņā un pirmie labumi ir rabarberi. rabarberus gan nevajadzētu lietot uzturā katru dienu.

bet katru otro gan.

nu kā ar vīnu.

pr: tagad pavasarī satur daudz vitamīnu, uzlabojot garstāvokli, attīra asinis un mazina mazspējas.

gribējās kaut kā nedaudz savādāk, bet tradicionāli un ņēmu padomu no usa mājsaimnieču dieves Martas Stjuartes.

ieslēdz cepeškrāsni un kamēr gatavo kūku tai jāuzsilst uz 180 grādiem.

sāk ar drumstalu pagatavošanu: 6 lielas tējkarotes ar sviestu kopā ar 100ml brūnā cukura un 200ml miltu sačubina kopā un drumstalas ieliek ledusskapī, līdz to iznācienam

paņem rabarberus, sagrieztus, 2 glāzes un apber ar 50 g brūnā cukura un 50 g miltu, samaisa un arī noliek gaidīšanas režīmā.

mīklai ņem atlikušo sviestu ,kas paliek no paciņas mīnuss 6 tējkarotes, vislabāk to sarīvēt vai arī ņemt istabas t, liek klāt 150ml parastā cukura un ar mikseri saputo, pa vienai piekluļ klāt 2 lielas olas, pieber 250 ml miltus kas samaisīti ar 1 tējk cepamā pulvera, šķipsniņu sāls un vanilīnu un sakuļ līdz tādai "mīksta smilšu mīkla" konstistencei.
panniņā ieliek cepamo papīru ( no šī visa sanāk 25 cm garajai), ieliek tajā mīklu, virsū rabarberus un pāri drumstalas un cepj krāsnī uz 40 min. parasti ar to laiku pietiek, bet var pārbaudīt kūkai mugurā ietriecot nazi. ja to ārā velkot nav klāt slapja mīkla tad gatavs.

otrajā sērijā būs salāti ar rabarberiem, fetas sieru un citiem labumiem.

un trešajā my favorite rabarberu mērce grillētām gaļiņām.
nom nom nom!

Sa-cepiens

2011-04-26T11:56:00.009+03:00

man arvien vairāk šķiet, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijis itālis. žēl tikai, ka valodu neatceros.

viens pavisam elementārs, bet gana gards sacepums.
ņem vienu palielu vai divus vidējus baklažānus, sagriež ripiņās un ripiņas pārkaisa ar sāli un uz kādām 40 min atstāj pasuloties.
pa to laiku sakapā vienu palielu sīpolu un kādas 3-4 ķiplokdaiviņas. plānās strēmelītēs sagriež kādas 10 šķēles prosciutto. Atmizo un izsēklo 5-6 lielus tomātus. uz pannas apcep sākumā sīpolus, ķiplokus un šķiņķi. tad liek klāt tomātus, nedaudz sāli, piparus un uz lēnas uguns 40 min sautē.
Olīveļļā apcep baklažānus no abām pusēm, kamēr dzeltenbrūni. noņemot no pannas uzreiz eļļu maksimāli nosusina.
Cepampannā ielej daļu tomātmasas, tad kārto baklažānus, tad pa virsu šķēlītēs sagrieztu mocarellu (man izgāja 3 bumbas). visticamāk, ka šo procesu atkārto vēlreiz. tad pārlej ar atlikušo tomātu masu un pārkaisa ar rīvētu parmezānu.
liek cepeškrāsnī uz kādām 40 min.

gatavs!

ēdu bez gaļas - asā lēcu zupa un pasta.

2011-04-19T15:23:00.001+03:00

tūlīt jau Lieldienas.
sīpolu mizas olu krāsošanai neesmu krājusi un par pīrāgu cepšanu šogad arī nedomāju.
bet, pat neesot kristietei, uz īsu brīdi ieturu 'mini gavēni' vai varbūt vienkārši to var saukt par sava ķermeņa attīrīšanu.
ir nedēļa, kopš atsakos no gaļas, saldumiem, alkohola un vēl šā un tā. grūti nav. tieši otrādi - man tas sāk iepatikties.

tāpēc viendien ar vitu [kura dzīvo stāvu zemāk un ir pārliecināta veģetāriete jau gadiem] nolēmām remdēt izsalkumu ar pamatīgām vakariņām. zupa un pasta.

zupas recepte ņemta no pavisam smukas pavārgrāmatas. tajā atrodamas neskaitāmas, kārdinošas un tajā pašā laikā - viegli pagatavojamas, receptes.

Vita vadījās pēc grāmatas un mums sanāca tā:

Asā lēcu zupa.

1 smalki sagriezts puravs
1 neliels sarkanais sīpols
1 normāls burkāns
1 sarkanā paprika
1-2 daivas ķiploka
1 lauru lapa
apm. 100g sarkanās [vai citas] lēcas
2 bundžas grieztu tomātu [2x200g]
570 ml dārzeņu buljons vai ūdens ar kādām garšvielām [piem. vegetu vai citu garšvielu maisījumu]
tobasco
dekorēšanai - pētersīlis vai baziliks.
mums bija arī karote humusa.

uz pannas olīveļļā apcep sagrieztu puravu, sīpolu, burkāna ripiņas, papriku un ķiploku. apcepinot neaizmirst arī par sāli un pipariem. cep apmēram 10 minūtes, kamēr visi dārzeņi apcepušies brūnīgi.

tad liek dārzeņus katliņā, tur pievieno lēcas, tomātu bundžu saturus, buljonu un lūko, lai viss uzkarst līdz vārīšanās temperatūrai, tad nogriež karstumu mazāku un pavāra, kamēr lēcas ir gana mīkstas. pievieno tabasco pēc vēlmes un sirdsapziņas. grāmata šo recepti iesaka kā biezeņzupu un šajā brīdī piedāvā to blenderēt, bet mums tāda še nav un blenderis pat neprasījās - zupas struktūra ir ļoti patīkama tāpat.
zupa garda, kopā ar grauzdiņiem, humusu vai Naan maizi.

Pasta ar šampinjoniem, cukini un pekanriekstiem.

šampinjoni
1 cukini
1/2 sīpols
sauja pekanrieksti
baziliks
krējums
nedaudz miltu

pasta - mūsu gadījumā spageti makaroni

sīpolu, šampinjonus un cukini apcepina uz pannas, pievieno riekstus un visu vēl kārtīgi sasilda. liek klāt krējumu, uzkarsē, pārbārsta ar miltiem, lai biezāka mērcīte un pieliek smalcinātu baziliku.

uz šķīvja liek pastu, mērci un tur pat arī rukolu ar tomātiem, avokado un sinepju-medus mērcīti.
un te ir ļoti par daudz vienai ēdienreizei.

mans bez-gaļas periods man nāk tikai par labu.
tāpēc atlikušo enerģiju izlikām uz sienām.

apetīti!

pusdienas ar ilzi.

2011-04-12T10:55:00.000+03:00

visas brīvdienas liekas kā svētdienas.
šī jau ceturtā pēc kārtas un es nesaprotu, kur palikušas pirmās trīs.

bet piektdien, kad brīvs bija tikai pirmsvakara periods - pie manis ciemos beidzot BEIDZOT atbrauca ilze. joprojām varu apgalvot - ka ceļš no dienvidiem uz ziemeļiem šeit liekas kas tāls un tam īpaši jāgatavojas. es līdz pat brīdim, kamēr meklēju viņu starp trīs Finsbury metro izejām, neticēju, ka viņa tiešām atbrauks.
tāpēc tas bija jāatzīmē ar īpašām pusdienām.
pa ceļam no metro, iegājām vietējā svaigas gaļas veikalā - kur iegādāju jēra 'chops' gabaliņus ar kaulu un vēl ko līdzīgu. nopirku īstu sulu un dārzeņus. tur pat arī tikko ceptu bageti, kurai pusi, pa ceļam līdz mājām, ilze pamanījās pazaudēt. es tiešām nesaprotu kā to var izdarīt.
tā kā diena bija +20 grādu karsta, nebija ilgi jādomā, ka ēdīsim uz terases. un visu vajadzēja darīt ātri, lai saule būtu tur pat, paspētu izžaut veļu un man vēl atliktu manas piecpadsmit minūtes, lai aizveļļotu līdz darbam.

tāpēc tapa ātrais jērs. uz pannas.
tos jēra gabalus, kurus pārspīlēti laipnais turks man bija sapakojis, ieliku bļodā - apbārstīju ar sāli un pipariem un ierīvēju viena laima miziņu kā arī iespiedu tā paša laima sulu - visu rūpīgi samaisīju/samīcīju un uz 5minūtēm ļāvu gaļai aprauties ar skābumu.

un par salātiem pat nav, ko rakstīt.
pavisam klasiskie dažādu lapu salāti. rukola [es bez rukolas vairs nevaru]. paprika. tomāts. avokado. un....tikai tāpēc, ka man nav salātu eļļas un citu sīkumu, iegādājos tesco gatavo mērci - medus ar sinepēm. ļoti laba. neko labāku par tādu cenu pat vēlēties nevar.

pusdienas bija lieliskas.
ar ilzi izrunājām visu iekavēto. un beigu beigās palutinājām sevi ar pistāciju saldējumu.

mēs abas pucējamies, viena otru satiekot, jo
satikšanās ir kā svētki.

lielā zupa- minestrone *

2011-04-02T22:13:00.008+03:00

līdzīgi kā nesen aprakstītajai marokāņu harirai, arī itāļu minestronei nav vienas pareizas versijas. tāpēc aprakstīšu savējo, kas sanāca tīri neko un arī diezgan līdzinās tikko kalnos ēstajām.

katlā, nelielā olīvelļas daudzumā, apsautē sakapātus sīpolus, ķiplokus un parmas šķinķīti (man bij pāris vidēji sīpoli, 3 ķiploku daiviņas un kādas 6 plānas šķēles šķiņķa).
klāt liek kubiņos sagrieztus dažus seleriju kātus, 3 tomātus, 3 nelielus burkānus, nelielu cukīni, nedaudz timiāna un raudenes un sarkanās pupas (paņēmu bundžiņu bondjuelles). to visu 5-7 minūtes pasautē. biezumam vēl var pielikt dažas ēdamkarotes tomātu pastas (NE kečupu), ja ir - uzliek kluci cieta parmezāna vai mizas daļu. pārlej ar 2l karsta buljona (pēc izvēles - kādu), liek vāku virsū un pusstundu uz lēnas uguns vāra. tad pievieno nedaudz makaronus (vai rīsus) un vāra vēl 5-10 minūtes.
lej šķīvjos un dāsni pārkaisa ar sarīvētu parmezānu.

Buon appetito!

* - Minestrone (Italian: minestra [soup] + -one [augmentative suffix] hence "the big soup," the one with many ingredients)

veggie Hélène's style lasagna/veģetārā Helēnas lazanja

2011-03-28T01:49:00.002+03:00

ļoti priecājos.
jo ar šo tiek uzsākta jauna lappuse 'maltītes' recepšu grāmatā. pirmā recepte, kura tiek pierakstīta citā valodā.
šī veģetārā lazanja nāk no Helēnas.
Helēna ir 'mana pirmā francūziete', patiesībā 'mana pirmā aristokrātiski baltā, gudrā francūziete' kā mēs to šodien noskaidrojām, jo kamēr es gozējos terases saulē, viņa sēž istabā un mācās.
ar Helēnu es iepazinos pavisam nesen, bet jau no paša sākuma mums bija plašas iespējas sarunām, jo Helēna ir patiesi aizrautīga 'pie plīts' stāvētāja Tulūzā, kur viņa aktīvi studē grafisko dizainu.
cik nu spēšu - tulkošu tuvu oriģinālam.
jāpiebilst, ka ne es, ne helēna neesam veģetārietes.

i'm very happy for the fact that with this new post there is a new page turned over for 'maltīte' ['a meal'] blog because this is the first recipe written down in other language.
this veggie lasagne comes from Hélène.
Hélène is 'my first french'. actually she is 'my first white aristocratic smart french' as we realized it today because while i am taking my sun baths on terrace she is sitting by the computer inside studying.
i met Hélène not very long time ago but from the very beginning we had very much to talk about as she is a very good 'kitchen operator' in Toulouse where she studies graphical design.
this is how i try to manage two languages in my blog ..)
and i just want to add - neither of us are vegetarians.

Veggie Hélène's style lasagna :
for 6 (starving:) people

Preparation : around 30 minutes
Cooking : around 1hour and 30 minutes

Filling :
2 onions
2 zucchinis
2 eegplants
3 bell peppers
8 mushrooms
8 tomatoes

bechamel sauce:
large spoon of butter
flour
milk
grated nutmeg

lasagna's pastas
grated cheese and parmesan

Preparation:
Cut all vegetables in small pieces. Or make someone else do it for you :)
Put some olive oil in a large pan or a wok and start cooking onions and bell peppers.
After 10-15 minutes, deglaze the pan with a half cup of white wine (it doesn't matter if you have no wine, it's just more tasty) and add the rest of vegetables.
Cook them for around 30 minutes (untill all vegetable became soft and cooked).
Season them with black pepper, salt, herbes de Provence, vegetabble stock, spices, chilli (taste it to correct the season, it depends of the way you like it ).

Use an other pan to prepare the bechamel sauce.
Put a large spoon of butter in it.
Melt it slowly (small fire).
When it's liquid add flour slowly and stir with a whisk untill the mix butter+flour become pretty solid (a bit dry).

Add the milk very slowly and keep stiring it with the whisk until it becomes liquid (it shouldn't have lumps in it).

Add the grated nutmeg, salt an pepper.
Let it on the small fire and keep stiring until it becomes creamy.

In a dish, put a layer of vegetables with grated cheese on the top then a layer of lasagna's pastas and repeat the process until there is no vegetables left. Finish the process with a layer of lasagna's pastas and put the bechamel sauce on the top and some parmesan.
Put it on the oven for around 30 minutes.

And then, just let enjoy it :)

:::
un te arī latviski:

Veģetārā Helēnas lazanja
6 izsalkušajiem

Sagatavošana: apmēram 30 minūtes
Pagatavošana: apmēram 1 stunda un 30 minūtes

Pildījums:
2 sīpoli
2 cukini
2 balkažāni
3 paprikas
8 šampinjoni
8 tomāti

Bešamela mērce:
liela karote sviesta
milti
piens
rīvēts mustkatrieksts

lazanjas makaroni
rīvēts siers un parmezāns

Sagatavošana:
Visus dārzeņus sagriež nelielos gabalos. Vai liek to kādam izdarīt tavā vietā ..)
Ielej nedaudz olīveļļas lielā pannā vai vok pannā un sāk ar sīpolu un paprikas apcepšanu.
Pēc 10-15 minūtēm, pannā ielej puskrūzi baltvīna [tas ir ieteicams, bet nav obligāti - pavisam vienkārši - būs garšīgāk, ja baltvīns būs] un pievieno atlikušos dārzeņus.
Sautē tos apmēam 30 minūtes līdz visi dārzeņi ir mīksti un sasautējušies. Pieliek melnos piparus, sāli, Provanasas zaļumu garšvielu, garšaugu buljonu, citas vēlamās garšvielas un čili [to pievieno pēc vēlēšanās un ja liekas, ka ir tāda vajadzība].

Izmanto kādu citu pannu, lai pagatavotu Bešamela mērci.
Tajā kausēties ieliek lielu karoti sviesta.
To lēnām izkausē [uz zemas uguns].
kad tas ir izkusis, sāk lēnām pievienot miltus un visu laiku tos maisa, līdz tie sajaucas ar sviestu. miltiem jāsasūc sevī sviests, līdz masa kļūst bieza un pat nedaudz sausa.
tad sāk pievienot pienu [Helēna lika rīsu pienu, jo ir alerģiska pret parasto - tas ir saldāks un piedod vēl nedaudz citu garšu].
Pienu pievieno lēnām un ļoti pakāpeniski, visu laiku iemaisot miltu un sviesta masā, līdz viss paliek diezgan pašķidrs un tajā nav kunkuļu.
Pievieno rīvētu muskatriekstu, sāli un piparus.
turpina to sildīt uz lēnas uguns un visu laiku maisa, līdz masa kļūst krēmīga - kā jau mērcei.

kādā padziļākā, siltumizturīgā traukā sāk viedot pašu lazanju. Kā pirmo liek sasutināto dārzeņu slāni un pārkaisa rīvēto sieru, tad izkārto lazanjas makaronus un tā saliek pilnu trauku, līdz beidzas dārzeņu masa. kārtojumu nobeidz ar lazanjas makaronu kārtu un to pārlej ar Bešamela mērci, kuru vēl pārkaisa ar parmezāna sieru.
Ievieto to cepeškrāsnī uz apmēram 30 minūtēm.

Un pēc tam - vienkārši izbaudiet to!

Ceru, ka šis ir tikai sākums lieliskai 'maltītes' sadaļai.

bon appétit!
apetīti!

tebūšana. un grūbu variācija.

2011-03-26T10:42:00.002+02:00

esmu pilnīgā pavasarī. ar smaržojošu narcišu dobēm, hiacintēm un pirmo pavasara terases iedegumu.

[bildē redzama vita.]

patiesībā, nekur neesmu pazudusi. joprojām šad un tad ēdu un sekoju līdzi 'maltītē' notiekošajam.
tas, kāpēc ne ar ko neesmu dalījusies ir tikai likumsakarīgi.
es neko jaunu neesmu gatavojusi!
turklāt, manā tagadējā darba vietā mani regulāri lutina ar visu, ko nu britu bārrestorāns var piedāvāt - mājas burgeriem, welsh rarebit - grauzdētas britu maizes šķēles ar speciālu siera/sinepju/alus un tabasco uzlējumu, lielās šampinjonsēnes veģetāro velingtonu, zivju kūkām un visu citu. ja man izdosies tikt pie kādas receptes - tā te noteikti būs atrodama.

bet par grūbu variāciju.
joprojām esmu grūbu cienītāja. arī griķu
[bet tos te var iegādāties tik austrumeiropiešu veikalos un tad pat tie nav tie paši mājas griķi. vakar tesco nopirku gaišos griķus - došu iespēju arī tiem.]

pāris dienas atpakaļ, kad man tiešām nekā cita bez grūbām skapītī nebija, uztaisīju vēl vienu irdeno grūbu variāciju.
apcepu kādas trīs smalki sagrieztas ķiploka daiviņas, piebēru nedaudz kariju un kopā to visu ūdenī pasautēju. tad liku klāt sadrupinātus valriekstus [cenšos savā tuvumā vienmēr turēt riekstus. joprojām] un atkal apcepināju. sekojoši pievienoju apvārītas grūbas un kubiņos sagrieztu papriku. esmu iegādājusi arī podiņā augošo baziliku [bet protams!] un man to nav žēl likt klāt jebkur. sanāca tādi kā karstie grūbu salāti. pašai, protams, garšoja.

tiekamies jau drīz!

p.s. ir jau tik ļoti silts, ka vietējie alus patērētāji to nu jau atļaujas lietot arī ārpus telpām.

Albertvillas reportāža

2011-03-25T10:10:00.003+02:00

Albertvillas komandai ideja par mājrestorānu ir staigājusi garu ceļu, lai realizētos ar pirmo pavasara dienu. Galvenais ir laba ideja un plānošana - tas attaisnojās. Labās idejas pamatā bija nesteidzīgums (lasi - slow food), kas nozīmē arī Latvijas lauku labumu izmantošanu ēdienkartē. Balstoties uz šo koncepciju, katra ēdiena izpildījumu veica kāds no komandas. Pārējie gatavošanas procesā mēģināja neiejaukties:)
Ievadam pasniedzām uzkodu, kas sastāvēja no grauzdētas Ķelmēnu rupjmaizes, biezpiena ar nelielu ķiploka piedevu, un pikanti apceptu biešu "cepurītes".
Sekoja silti dzeltenā ķirbju biezzupa, kuru papildinājām ar pašu gatavotām svaigā siera bumbiņām melnā sezama sēklās. Un - voila - vakara galvenais ēdiens - jēra cepetis. Jērs tika sarunāts Sidrabjēra saimniecībā, kas zinātāju rindās pazīstama kā bioloģiskas jēra gaļas ražotāja. Izlēmām, ka jēram kompānijā labi piederētos kāļi un burkāni, kas tika gatavoti kopā ar gaļu, tādējādi aizņemoties garšas nianses un papildinot viens otru. Šai savienībai tika uzlikts akcents čatnija izskatā. Čatniju - sarkanvīnā gatavotas jāņogas, upenes, apelsīnu miziņas un sinepju sēklas - ziemas krājumiem gatavoju pagājušajā vasarā. "Nu, kāļus es vispār neēdu, bet ar čatniju tie garšo ... mmm ..." , komentēja kāds viesis. Un, jā, vakara vīnu pieskaņojām jēram - "Pearly Bay, Cape Red".
Lai pamazām pārietu pie deserta, turpinājām ar nelielu ieskatu Latvijā ražoto sieru pasaulē un piedāvājām divas šķirnes Vītolberga siera, un mīksto un cieto kazas sieru no zemnieku saimniecības Vikšeri. Pārbaudīta lieta - visu šo sieru garšas nianses pirms tam šaurākā lokā tikušas atzinīgi novērtētas jau vairākkārt.
Desertā tika servēta, varētu teikt, klasika - "crumbles" jeb "ābolu drumstalas", kas tika papildinātas ar maģisko mērci (tai tika īpaši gādāts īsts lauku saldais krējums). Kā stāsta - bija pāris laimīgie, kuriem virtuvē tika sarūpēta papildporcija:)
Kopā ar pēdējiem viesiem Albertvilla komanda nesteidzīgo vakarēšanu turpināja vēl līdz pusnaktij, pamazām ieskicējot nākošā restorāna ideju. Paldies mums un paldies viesiem!

Šeit padalīsimies ar mūsu deserta recepti.

"Crumbles"

Āboli - 1-2 kg
Sviests - 200 g
Nedaudz miltu
Brūnais cukurs
Kanēlis

Mērcei - saldais krējums, 2 banāni, viena citrona sula

Ābolus sagriež šķēlītes vai arī kādā citā sev tīkamā formātā, un saber ar sviestu ieziestā cepamtraukā. Sagatavo drumstalas, aukstu rīvētu sviestu samīcot kopā ar miltiem un kanēli, - to pārber āboliem. Liek cepeškrāsnī un 170 grādu temperatūrā cep apmēram 40 minūtes. Šī ir recepte, kura variējama teju nebeidzami - var likt klāt riekstus, ogas, citus augļus. Starp citu, laba ideja ir ābolu vietā izmantot persikus. Mērcei sablenderē visas trīs sastāvdaļas.
Ir labs gan auksts, gan karsts. Vienkārši un ļoti, ļoti baudāmi.

Makaroni + spinātu mērce

2011-03-23T10:10:00.010+02:00

Pavisam vienkārši, bet garšīgi. Un dažreiz pat gribas kaut ko vienkāršu - piemēram, makaronus ar spinātu mērci.

vajag:
makaronus - es ņēmu spirāļ-makaronus
kuminu un oregano
melnos piparus un sāli
nelielu sīpolu
spinātus - man bij saldētās ripas, kādas 8
skābo krējumu
parmezāna vai tam līdzīgu sieru - man bij "Minhauzens", pieņemu, ka var arī ar kausēto sieru
nedaudz miltu - es izvēlējos rudzu

gatavo:
1. - liek vārīties makaronus (verdošā sālsūdenī ieber, piepilina nedaudz eļļu un vāra)
2. - uzkarsē pannu un eļļā apcep saberztu kuminu, tad iekaisa pustējkaroti oregano. mazliet vēl pasilda, lai oregano atveras un met virsū sīpolus. vienā pannas malā tikmēr uzmet spinātus, lai atkausējas un apcepas. kad sīpoli gatavi - sajauc ar spinātiem, pielej mazliet ūdeni un pavāra. tikmēr atkal atbrīvo vietiņu uz pannas, kur eļļā apcept miltus. tad atkal visu sajauc, pieliek 3 ēdamkarotes skābo krējumu, vēl mazliet ūdeni, ja vajag, un savāra visu kopā. pašās beigās uzkaisa nedaudz sieru un fiksi iemaisa. ā - kaut kur pa vidam tam visam bij jāpieliek sāli un piparus. 3. - kad makaroni izvārījušies - nolej ūdeni un iejauc nedaudz oregano.

un tas tad arī viss. aizņem aptuveni 20-30 min.
labu!

Arbertvilla

2011-03-12T19:19:00.000+02:00

MājRestorāns, uz kuru pati ietu nedomājot ne mirkli, ja vien būtu kaut nedaudz tuvāk.

IESAKU un gaidu atsauksmes!

Dāls

2011-03-12T18:53:00.003+02:00

Dāls ir mans iemīļotākais rudens-ziemas-agra pavasara sezonas ēdiens. Manā ēdienkartē tas iekļuva pēc kādas darba ballītes, kurā šo indiešu ēdienu ļoti apetītlīgi pagatavoja talantīgas mākslinieces un pazīstama publicista tandēms.

Dāla "odziņa" noteikti ir garšvielu buķete: Garam Masala, kumīns (abus iegādāju krišnaītu veikalā), kurkuma, čilli...

Dāls:

25 g sviesta

1 ķiploks

1 sīpols

1 kārbiņa mizotu, konservētu tomātu

170 g sarkano lēcu

1/2 citrona sula

1 kārbiņa kokosriekstu piena

Kurkuma, Garam Masala, čilli pulveris, kumīns (sēklās un/vai malts), sāls, pipari.

Katlā izkausē sviestu, apcep smalki sagrieztu sīpolu un ķiploku, tad pievieno garšvielas un vēl brīdi pacep. Pievieno tomātus, lēcas, citrona sulu, kokosriekstu pienu, - es parasti pieleju arī nedaudz ūdeni, lai dabūtu zupas konsistenci. Šo visu strauji uzvāra un tad apmēram pusstundu turpina vārīt uz lēnas uguns, kamēr lēcas mīkstas.

Zupu bļodiņā var izskaistināt ar citrona šķēlīti un aizdarīt ar svaigu maizīti.

virteņi

2011-03-02T15:06:00.004+02:00

mana omīte ir no Svitenes , netālu no Rundāles, un šie virteņi ir visīstākais zemgaliešu ēdiens, ko arī viņai ir taisījusi viņas omīte. latvieši īpaši nelepojas ar savu virtuvi un mums tā ir krietn izkropļota un novārtā atstāta, bet šie pelmeņu radinieki ir plenījusi savu slavas mirkli maltītē un ir vienīgais native native latviešu ēdiens ko protu pagatavot un iesaku arī jums.

mīklai sajauc miltus ar ūdeni, sāli. pēc izjūtas. mīkliņai jāsanāk vijīgai un maigai.

pildījumam uz pannas apcep smalki sagrieztu kūpinātu cauraudzīti. ir divi varianti vai nu to taisa ar ceptiem sīpoliem ko pievieno cauraudzim vai arī ar lokiem. man labāk patīk otrais un tā arī vienmēr daru ka tad kad gaļiņa ir sakraukšķināta to atdzesē un tad piejauc zaļumus un biezpienu, melnos piparus.

mīklu var vai nu izveltnēt un tad spiest ar formu aplīšus kuros kā pīrāgos liek pildījumu, vai arī to visu darīt vienkārši paņemot pikuci mīklas un to ar pirkstiem uztaisiit par plānu mazu pankūciņu kur liek pildījumu. aiztaisa ciet un maliņas lai tās nenāktu vaļā aizvij ciet. galvenais lai mīkla ir plāna un nav pra dauz attiecībā pret pildījumu.

uzvāra ūdeni, pievieno tam nedaudz sāls un liek iekšā virteņus. tie gatavi kad uzpeld augšā.

gardi ar krējumu,zaļumiem un glāzi kefīra. un vēl gardāki nākamjā dienā kad tos apcep.

nom nom nom

citron citronmētras siera kūka

2011-03-01T17:57:00.004+02:00

mana vārdadienas kūka bija tieši šī, jo Inesīte no Londonas man atveda jauno Jamie Oliver magazine nummuru un tur bija recepte.un par cik pēc uzvārda esmu Mētriņa mani uzreiz uzrunāja citronMētras un cepu augšā. jāatdzīst- labākā no visām siera kūkām kādu esmu ēdusi vai gatavojusi. rekomendēju.

mīkla (uz 24 cm kūkas formu)

100 sakapāts auksts sviests

200 milti

1 olas dzeltenums

sāls

5 ēd k pūderucurs

ja mīkla par sausu mīcot pievieno ūdeni

vanilīns

miltus izber uz galda piemaisa pūdercukuru, šķipsniņu sāls, vanilīnu, uztaisa tajos bedrīti, ieliek sviestu, visu samiica, pieliek olas dzeltenumu, ja vajag uudeni un kad ir normāla smilšu miiklas konsistence beidz mīkliņu grūstīt un buhņāt un ļauj 40 min vai vairāk aukstumā tai atpūsties.

pēc tam uzliek uz cepamā papīra( pēc tam vieglāk ielikt formā) un ar mīklas rulli izveltnē plānu, plānu un "metot uz mutes" liek iekšā formā. uztaisa tādu kaa miiklas bļodu tā lai mīkla ir arī ap maliņām un lai malas turētos to pašu cepamo papīru uz kura rullēja mīklu lielk formā ar mīklu iekšā un tur ieber pupas vai zirņus, kas mīklu "pieturēs" , lai no malām nešļuktu nost, turpmāk to sauksim par baking beans. tad atkal uz kādām 15 min liek atpūsties aukstumā. ar visām baking beans,190 grādos 10 min cep . izņem baking beans un vēl 5 min pacep.

kaut kad paralēli uztaisa pildījumu:

300g mascarpone

1 ola un 4 olas dzletenumi

250ml saldais krējums

100 g cukurs

trīs-4 kātiņi citronmelisa

sula no 1 citrona

citrona sulu samaisa kopā ar cukuru, pannaa uz leenas uguns karsee saldo kreejumu, tam pievieno citron-cukuru, un tajaa visaa leeni novaara citronmelisas lapas. olas samaisa kopaa un sajauc ar mascarponi, to arii liek siltajaa masaa, ebet ne vārošā un sajauc, lej formā un visu kopā 120 grādos cepj kādas 30-40 min.

kūka ir gatava kad pildijumam ir želejas konsistence, atdziestot tā savilksies ciešāka tāpēc nekad vairāk par 40 min cept nevajag.

nom nom nom!

pasta ar tunci

2011-02-23T09:54:00.004+02:00

Es laikam cenšos maltīti.lv pārvētst par pastu.lv

Šis ir viens no maniem iemīļotākajiem ziemas ēdieniem, kas glābj mani no zobu klabināšanas, jo ietver sevī visu ziemā vēlamo: ogļhidrātus, zivtiņu,piena produktus un ļoti veselīgos pētersīļus,kas palīdz organismam attīrīties no visādām drazām.

Novāra penne makaronus,nokāš un ber atpakaļ katliņā, uzlej tiem saldo krējumu un pievieno sautētu tunci, sasmalcinātus pētersīļus, sasmalcinātus iecienītos piparus un pavisam nedaudz mīļākā siera. Es ņemu cieto. Kaut kādu parmas tipa. Un tad to bišķi vēl pasilda kopā un gatavs. Pat tiem ,kam negaršo pētersīļi, te tie ir noteikti jālieto jo ir īstajā vietā un nemaz vairs negaršo pēc pētersīļiem.

Atlikušo sieru pirms pasniegšanas pārkaisa.

Nom nom nom!

prjaņiki

2011-02-18T11:34:00.005+02:00

Beidzot un pavisam nedomāti atklāju kā pagatavot prjaņikus! Ja ir neskaidrība, kas ir prjaņiki - tie ir tādi mīksti cepumi, kas garšo pēc prjaņikiem! ;)

vajadzēs:
250g milti
50g sviests
1/2 tjk. soda
1 tjk citronu sula
200ml piens
100g kakao pulveris
200g cukurs
1/2 tjk kardamons
šķipsna sāls

uzsilda pienu ar sviestu, sajauc ar kakao, cukuru un sāli. nedaudz sakuļ, lai paliek biezāks un gaisīgāks. iejauc citronu sulu. otrā bļodā sajauc sijātus (lai gasīgāki) miltus ar sodu un tad pielej kakao masu. sanāk mīksta mīkla, kas nelīp pie rokām, bet mazliet līp pie bļodas.

taisa aptuveni 1-2cm biezas ripiņas un liek 200 grādu karstā krāsnī uz 10-15 minūtēm.

lai būtu ka īsti prjaņiki vēl var uztaisīt pūdercukura glazūru, bet tās man nebija. kā tādu uztaisīt ar nemācēšu izstāstīt, bet varbūt kāds komentāros var pastāstīt!

gandrīz papardelle ar tomātmērci jeb kas sanāk no nekā

2011-02-14T09:46:00.009+02:00

ziemā, kad nevar dārziņā izsktriet pēc zaļumiem un dārzeņiem, vai laiski pastaigāties pa tirgu, ēst gatavošana vairs nemaz man neliekas aizraujoša. visu vajag ātri, garšīgi un cik iespējams veselīgi.lai vairāk laika atliek spēlītēm ar Jēkabu.

kādu vakaru pat bija ārkārtīgs slinkums iepakoties jakās un aizdoties uz veikalu savākt pārtiku tāpēc nācās "tīrīt plauktus"

gribējās pastu. un sanāca arī.

sāku es ar burkāntomātu mērcītes gatavošanu.

uzkarsē pannu ar olīveļļu, kad eļļa karsta met virsū sakapātus ķiplokus, man bija divas daiviņas. tos nedaudz pacep un liek klāt rīvētus burkānus. cepina, liek klāt noblanšētus+sakapātus tomātus. man ledusskapī par laimi bija trīs lieli plūmjtomāti. cepina. saberž piparus, tos klāt. pēc garšiņas arī sāli.piešauj arī sarkanvīnu. un es pieliku arī divus vientuļos atlikušos saulē kaltētos tomātiņus. un savu kaltēto baziliku. to vēl lēni pasutina un gatavs.

nebija gan nekādu makaronu, toties bija lazanjas plāksnes, kuras novārīju sālsūdenī, kam klāt šļuka olīveļļas un pēc tam sagriezu.tos es uzskatīju papardelles(plati makaroni) vārda cienīgiem.

kad makaroni gatavi tos sajauc ar mērcīti un pārkaisa ar kādu cieto sieriņu, kas arī par laimi metājas ledusskapī.

labu

angļu brokastis

2011-02-09T12:02:00.001+02:00

lāāābrīt.

šobrīd rīts man spēj būt jebkurā dienas laikā, jo brīžiem pat nesekoju līdz tam, kāds šodien datums, kura diena un mostos un veļos pēc vēlēšanās.

esmu te trīs nedēļas.
pagājušās nedēļas nogalē galdā tika celtas arī pavisam angliskas brokastis - desiņas, bekons, olas, pupiņas, tostermaize, siers un krāsnī cepti ķirštomāti. kārtīgs dienas iesākums. bet es šaubos, ka katrs brits tā sāk savu rītu.

citus rītus brokastīs sevi padzirdu ar 'tropicanas' sulu un kādu tosterētu maizi ar sieru, tomātu vai bekonu.

[pss.un pavisam drīz 'maltītē' varēs atrast arī kaut ko vienkāršu no taizemiešu virtuves.]

Ķirbju cepumi

2011-02-01T14:10:00.006+02:00

Es vēljoprojām ar savu ķirbi :)
Šoreiz cepumi. Tādi pufīgi, krukšķīgi, ar šokolādes gabaliņiem.

1 glāze ķirbju masa
1 nepilna glāze cukurs
2 olas
6 TK augu eļļa
1 TK vaniļas cukurs
1 TK kanēlis
1/2 TK sāls
2 TK cepamais pulveris
2 glāzes milti
šokolādes skaidiņas

Ķirbi atkal vajag dabūt mīkstu. Šoreiz karsēju cepeškrāsnī. Pēc tam sablenderēju un tad var labi nomērīt to vienu glāzi. Un tad šo ķirbju masu+cukuru+olas+eļļu+vaniļas cukuru+kanēli+sāli+cepamo pulveri labi sakuļ, tā kārtīgi. Un tad palēnām pievieno miltus un atkal maisa. Un pašās beigās šokolādes skaidiņas.

Liek uz cepampapīra. Cep apm. 190-200grādos 10-15 min.

ĶIRBJU PĪRĀGS

2011-01-31T17:33:00.007+02:00

Nav jau īsti ķirbju laiks, bet draugi vakar sagrieza savu lielo dārza brīnumu un mums tika mazākā ceturtdaļa..aptuveni 5-6 kg.
Un tad nu šodien ķirbju ēdienkarte. Ķirbju krēmzupa. Un
Ķirbju pīrāgs, kurš varētu saukties arī par pudiņu vai sacepumu.. vai kā nu labāk patīk. Smaržoja visa māja.. ārkārtīgi garšīgi smaržoja.
Recepti atradu globālajā tīmeklī, bet, kā jau parasti - paimprovizēju.

800g ķirbis
1 bundža kondensētais piens
60-70 g sviests
70g manna
50g milti
2 olas
vaniļas cukurs
malts ingvers
šķipsna sāls
1/2 citrona sula
pūdercukurs

Kirbi vajag dabūt mīkstu. Es sutināju katlā. Uz nelielas uguns, bez ūdens, pārkaisīju nedaudz ar maltu ingveru. Noteikti var arī cepeškrāsnī pacepināt. Un tiem, kam ir sautējamais katls - vispār super.
Mīkstu sviestu samikserēju ar olām, sāli un vaniļas cukuru. Pievienoju kondensēto pienu, miltus, mannu, citronu sulu un atdzesētu, sablenderētu ķirbju masu. Masa bija tāda pašķidra. Lēju ietaukotā+ar mannu izkaisītā pannā un cepu 170grādos aptuveni 1 stundu. Smaržoja ļoti garšīgi. Un tāāādas kraukšķīgas karamelizētas maliņas.. :) Ēdām visi. Arī Gints un Kristīne.

meža pīles

2011-01-27T13:55:00.000+02:00

nevaru neuzrakstīt par meža pīlēm.
rozentālā nr.3 Laine [mammasrokas.blogspot.com] no zaubes meža atbrauca uz vakariņām un nebija tukšām rokām. tiku pie lieliskas 'maltītes' tašas, kurā bija divas saldētas meža pīles. netipisks un jo vairāk tāpēc patīkams ciema kukulis.
nolēmu pīles pataupīt kādam neikdienišķam vakaram. un tāds pienāca.

atsaldēju pīles. laine tās atveda jau atspalvotas un iztīrītas. sabāzu pilnus vēderus ar maisījumu - sagriezti apelsīni ar visu mizu + medus + dijonas sinepes. sapildīju vēderus un sasmērēju arī ar to masu no ārpuses.

ieliku abas cepammaisos un uzsildītā krāsnī liku cepties uz 180-200 grādiem. pēc kādas stundas vai nedaudz vairāk - gatavas.
sagriezt gan nebija viegli,
bet tāpēc jau ir draugi.

paldies, Laine!

Tumšās pupiņas ar svaigiem ķirbjiem un āboliem

2011-01-24T22:15:00.008+02:00

Šis sanāca pavisam negaidīti un neplānoti. Bij doma par pupiņām un ķirbjiem, bet ne šādā galarezultātā.

vajadzēs:
glāzi vai pusotru tumšās pupiņas (piemēram sarkanās vai melnās)
1 nelielu burkānu
2 sīpolus
1 ābolu
nelielu gabaliņu svaiga ķirbja
nedaudz svaigā mājas siera
kumina sēklas
koriandru
sinepju sēklas

process:
Viss sākas jau iepriekšējā vakarā vai agri no rīta, kad uz kādām 12h jāiemērc pupiņas.
Kad tās izmirkušas - liek vārīt uz vidējas uguns (bez sāls!). Tikmēr nomizo un sagriež nelielos gabaliņos vienu nelielu burkānu. Uzkarsē pannā eļļu vai gī un tajā apcep saberztu pusotru tējkaroti kumina sēklu un saberztu tējkaroti koriandra graudu, turpat vēl klāt arī kādu ēdamkaroti sinepju sēklas un čili piparus (to pēc izjūtas, bet ņemot vērā, ka galarezultātā ēdienam jāsanāk nedaudz pikantam). Tiklīdz garšvielas apcepušās met klāt sagriezto burkānu un apmaisa. Kamēr burkāni cepinās, sagriež 2 sīpolus un kad burkāni kādu laiku pacepušies - pieliek klāt. Tagad burkāniem un sīpoliem jāizcepās - sīpoliem jāpaliek puscaurspīgīgiem un brūnganiem. Kamēr tas savā nodabā gatavojas uzmet aci pupiņām un sagriež kubiņos vienu nelielu ābolu, nedaudz vairāk svaigu ķirbi un apmēram tikpat mājas sieru. Kad sīpoli-burkāni gatavi, turpat maliņā apcep sieru. Kad tas ir izdarīts - atliek tikai sajaukt kopā gatavās pupiņas, svaigos ķirbjus un ābolus un iekaisīt vajadzīgo daudzumu sāls! Viss.

Labu! Klāt ļoti labi iet krējums ar pētersīļiem un sarkanais vīns.

makaroni ar bietēm

2011-01-21T15:03:00.004+02:00

zinu, ka izklausās jocīgi, tēpēc arī pamēģināju. un esmu gandarīts par rezultātu.
ņem 2 vidēja izmēra bietes, kārtīgi nomazgā un nosusina.
katru rūpīgi apbārsta ar sāli un pipariem un iesprauž kanēļa kociņu un ietin folijā. liek cepeškrāsnī 200 grādos. nu uz vismaz kādu stundu, kamēr bietes mīkstas.
attin valjaa, atdzesee. nomizo un sagriez mazos kubinjos.
dziļā pannā vai katliņā uzkarsē nedaudz olīveļļu un apcep sakapātus divus šalotes (gan jau ka var arī parastos) sīpolus un pāris daiviņas ķiploku.
gāž klāt bietes, 250ml (vistas) buljona un 125ml baltvīna. uzvāra un tad uz mazākas uguns burbuļina, kamēr šķidrums samazinās uz pusi. pievieno 250ml skāba krējuma un turpina karsēt, kamēr ir bieza mērcīte. iejauc iekšā pāris ēdamkarotes biezpienkrēma ar mārrutkiem (ir tādi gan ramai, gan citiem ražotājiem) ar sakapātiem pāris diļļu krūmiem.
pasniedz, piemēram, ar tagliatelli un vēl var parkaisīt pāri sarīvētu parmezānu.

načos načos

2011-01-14T13:10:00.001+02:00

ar šo lielisko un ātri pagatavojamo uzkodu mani ir saslimdinājusi andra. tā es arī tos saucu - andras načosi, jo nevienu citu recepti vai pagatavošanas veidu neesmu uzmeklējusi un nemaz netaisos to darīt - zinot, cik labi man tīk šī te.

andras načosi.

1-2 pakas načos čipsu, andra saka, ka apaļie labāki, bet der arī visi citi
1-2 bundžas sarkano pupiņu
siers
300-400 g lielopa maltā gaļa
3 ķiploka daivas
stiprās garšvielas
dilles, pētersīļi
vēl ļoti labi arī, ja pirms pēdējās siera kārtas uzliek sagriezta avokado gabaliņus.

uz pannas apcep ķiploku, malto gaļu, kuru bagātīgi uzlabo ar garšvielām - speciālajām meksikāņu vai čilli vai sarkanajiem pipariem - drupinātiem, pulveri vai kas tik lielajā garšvielu lādē atrodams. protams, nepārspīlēt ar dāsnumu.

karstumtraukā izbārsta načosus, izkaisa rīvēto sieru, pārliek pāri sacepto malto gaļu, pupiņas, kurām noliets tas šķidrums, kurā tās uzturās. tad pārber atkal načos čipsus, pārkaisa sakapātas dilles un pētersīļus un atkal pāri sieru.

liek krāsnī uz kādiem 200 grādiem, kādām 15-25 minūtēm.

rozentāls nr.4

2011-01-12T09:32:00.001+02:00

ir jau trešdiena, bet tikai tagad pieķeros pastāstīt kā mums gāja svētdienas 'rozentālā'. divos vārdos - bija lieliski. bet no 'lieliski' vien jau nepaēdīsi.

jau toreiz, rozentālam nr.3 noslēdzoties, zināju, ka nākošajā reizē gribu pagatavot lazanjas un pāris draugiem - gaļas neēdājiem - biju arī solījusies, ka pēc 'cepeša rozentāla' var cerēt arī uz veģetāru piedāvājumu.
par visu pēc kārtas.

svētdienas drēgnais un lietainais laiks bija kā radīts, lai sāktu ar siltām uzkodām - šampinjoncepurītēm un karstu, sildošu zupu. tom kha zupa ir mana šīs ziemas iecienītākā zupa, ar lielisku garšas un siltuma sajūtu. jāsaka godīgi, veģetāro variantu es gatavoju pirmoreiz, bet šīs sfēras pieredzējušie man nebeidza apgalvot, ka tā man izdevusies lieliski [zupas pamatā bija bazilika buljons, 2 laimu sula, brokolis, burkāna ripiņas, kukurūza un tofu siers]. par to liels prieks.

pēc kārtīgas sasildīšanās un jau kādas vīna glāzes, visi bija gatavi arī lazanjām. par lazanju pašu jau rakstījusi esmu pasen, bet veģetāro, gluži tāpat kā zupu - taisīju pirmoreiz. pamatmasai izmantoju smalcinātus sīpolus, sīki grieztu cukini, rīvētu burkānu un briedinātus sojas gabaliņus, visu pārējo liku tāpat kā tradiconālajai, tikai bez pastas un, saprotams, gaļas.

par saldā ēdiena galveno prieku man jāpateicas savam tētim, kurš jau vasarā mani apgādāja ar zemeņu kastēm - pilna saldētava stāv zemenēm, kas ieliktas uz ziemu - īstām lavijas zemenēm, ar īstu zemeņu garšu. ziemas 'rozentāls' likās gaužām piemērots, lai atnācējus pakārdinātu ar vasaru. tā arī darīju - sablenderējot atkusušās ogas ar nedaudz cukuru un piedāvājot to ar vaniļas-biezpien-laima krēmu.
viss izdevās lieliski un bez starpgadījumiem.

paldies visiem restorāna apmeklētājiem.

pēdējo dienu virpulī esmu nedaudz ievilkta arī es, tāpēc ikvienam nu ir iespēja arī izlasīt nelielu interviju ar 'rozentālu'.
paldies agnesei - http://www.whimsicalagnesiga.com/?p=9678
un jo lielāks sandijam no designblog.lv - http://www.designblog.lv/2011/01/11/maj-restorans-rozentals/

tiekamies jau nākošajā 'rozentālā'

apetīti!

kenijiešu kāpostu tīteņi

2011-01-11T20:38:00.008+02:00

izrādās arī Kenijā ēd kāpostu tīteņus. vismaz grāmatās tā raksta.
kāposti viņiem arī apaļi un viņi tos novāra tāpat kā latvieši.
savukārt, pildījumu ņem sajaucot tītara gaļu (samaltu vai sakapātu), zaļo papriku, kukurūzu un sīpolu. pieliekot kādas pikantas garšvielas (marokāņu raz el hanout aizrullēja atkal), sāli un piparus. uz 400g gaļas ņēmām divus nelielus sīpolus, vienu papriku un noskrubinājām divas nelielas kukurūzu vālītes.
satin un sapako.
apcep uz pannas, līdz brūngani. tad sajauc puslitru karsta ūdens ar 5-6 ēdamkarotēm tomātu pastas. pārlej, uzvāra un pievieno 2-3 krustnagliņas un pustējkaroti ķimenes.
liek vāku virsū un 40min-1h uz nelielas uguns sautē.
ko viņi piedzer, gan nezinu...

rozentāls nr.4_afiša

2011-01-04T13:05:00.000+02:00

rozentāls nr.4_afiša

2011-01-03T17:45:00.000+02:00

Īstie pelmeņi, "po sibirski"

2010-12-31T13:03:00.014+02:00

Man patīk pelmeņi, jo tos var ātri pagatavot - uzvāri un viss - un tie ir īsts, vienkāršs, ziemīgs ēdiens. Iedomājoties pelmeņus, man uzreiz nāk prātā stāsti par Sibīriju, kur ziemai sākoties, veseli ciemi ķeras pie pelmeņu taisīšanas - veči kauj aunu vai cūku, sievas mīca un rullē mīklu.

Ar pelmeņiem ir tā, ka dažreiz tos vienkārši ļoti sagribas, bet no veikalu produkcijas nav nekādas baudas. Izrādās, ka pelmeņus var uztaisīt pats un tas ir pavisam vienkārši. Garšo, protams, daudz labāk nekā veikalu pelmeņi, un nav jābojā veselība ēdot nezināmas izcelsmes produktu.

Pelmeņi "po sibirski"

apmēram 0,5 kg milti - vislabāk Dobeles extra

0,5 kg malta liellopu gaļa

0,5 kg malta cūkgaļa

3 sīpoli

sāls

pipari

Mīkla:

Uz galda izber miltu kaudzi un uztaisa tādu kā plakanu vulkānu ar paceltām maliņām. Uzmanīgi ielej "krāterī" glāzi ūdens, kurā iepriekš izkausēta pustējkarote sāls.

Ar karoti vai rokām ierušina ūdeni miltos, un pēc tam ķeras pie mīklas mīcīšanas. Jāmīca, kamēr mīkla nelīp pie rokām, un jo ilgāk mīca, jo mīkla labāka. Ja ir izmīcīts, bet līp - pievieno miltus. Ja tik sauss, ka nevar pamīcīt - pielej vēl ūdeni.

Kad mīkla gatava, nogriež no tās kulaka lieluma gabalu, un izrullē plānu (pa lielam - jo plānāk, jo labāk). Man ir speciāla "peļmeņica", kas procesu paātrina, bet tikpat labi var  iztikt ar šņabja vai citu vidēja lieluma glāzi, ar ko no mīklas spiež aplīšus.

Pildījums:

Sīpolus sagriež mazītiņos gabaliņos, saliek traukā kopā ar abu veidu maltajām gaļām, neskopojoties pieber sāli un piparus, un kārtīgi visu samīca kopā, līdz ir vienmērīga masa.

Uz mīklas aplīšiem liek apmēram frikadeles lieluma gaļas piciņas, apli loka uz pusēm un maliņas saspiež ar pirkstiem kopā. Lai smukāki un labāk turas kopā, var izlocīt lūk šādu formu:

Gatavo produkciju liek uz miltiem nokaisīta dēlīša, un - iekšā saldētavā. Kad pelmeņi sasaluši, tos saber maisiņā, un liek atpakaļ saldētavā glabāšanai.

Pelmeņus vāra lielā daudzumā ūdens 12 min, ēd vai nu ar krējumu un etiķi, vai sviestu un daudz pipariem - man otrais variants vislabāk garšo.

karameļu-riekstu kūka

2010-12-26T09:58:00.001+02:00

ziemsvētku vakarā ģimenes kopgaldā biju atbildīga par to, lai būtu kūkas. māsa dita pasūtīja divas.
veselu rītu klīdu virtuālo recepšu piedāvājumos un meklējos kaut ko, kas uzrunās. galu galā atradu arī. pašmāju emuārā uwa gatavo [uwagatavo.wordpress.com], kur atrodams ne tas vien.
tā kā oriģinālaja variantā tā nebūt nebija ziemsvētku kūka, es šo to pavariēju, jo mana atkarība un vājība allaž bijuši rieksti. un rieksti IR ziemsvētki.
galu galā rezultāts tik atzīts par ļoti labu esam.

saldā karameļu-riekstu kūka.

125 g kausēts sviests
150 g izsijātu miltu
1 tējk. cepampulveris
80 g kokosskaidiņas
220 g brūnais cukurs

karameļkārtai:
400 g iebiezinātais piens ar cukuru
1 ēdamk. sviests
1 ēdamk. cukurs

lazdu rieksti, mandeles

bļodā sajauc miltus ar cepampulveri, kokosskaidiņām un brūno cukuru. klāt pielej katliņā izkausēto sviestu un visu kartīgi izmaisa, veidojas mīkla, bet ne ļoti viendabīga masa - pat nedaudz drupena. to liek kūkas formā, kas izklāta ar cepampapīru ar malām līdz kūkas formas augšpusei. iebēru masu formā un ar pirkstiem izlīdzināju viendabīgi pa visu virsmu.
uzkarsētā cepeškrāsnī [kādiem 180 grādiem] liek cepties uz kādām 15 minūtēm, pamatne nedaudz apbrūnēs, bet neizcepsies.

ņem vēlreiz to katliņu un izkausē tajā sviesta karoti ar cukuru. ļauj tam visam savienoties un izkust, visu laiku pieskatot un maisot. tad lej klāt iebiezināto pienu un turpina to visu uzkarsēt, neaizmirstot par regulāru maisīšanu.

kad jūt, ka masa uzkarsusi un arī cepeškrāsnī esošā pamatne jau izņemta, lej pāri to masu pamatnei. un atkal liek cepeškrāsnī, uz vēl kādam 15-20 minūtēm. pilnpiena masa burbuļo un elpo visu laiku.

kamēr kūka cepas, uz pannas apgrauzdē veselus lazdu riekstus. es biju piebērusi arī nedaudz mandeles.
atdzesē.
un kad jūt, kad vēl gluži gatava pamatkūka nav, izņem to ārā un pārber pāri riekstus, lai tie noklāj visu virsmu. un liek vēl uz kādām piecām minūtēm krāsnī.
kūka gatava. tad tik ņem laukā un atdzesē.
kūka ir šķebinoši salda, bet ļoti garda un izskatās arī kārdinoši.

lieki piebilst, ka visiem tiešām garšoja.
nom nom nom.

slepenā 'krustmātes mīkla' .

2010-12-26T09:13:00.000+02:00

ir otrie ziemsvētki. visi savus pīrāgus un zirņus jau sen kā, droši vien, apēduši. arī es, tostarp. bet ar pīrāgiem un saldmaizītēm sevi var palutināt arī uz Jauno gadu.
šogad beidzot tiku pie slepenās, mamms cītīgi glabātās, receptes. [es gan recepšu glabāšanas iemeslus nevaru kaut kā saprast, jo dalīties labajā un garšīgajā taču ir tikai apsveicami!]
mana tēta rīgas krustmāte, pie kuras bērnībā braucām ciemos, izrādās bija atzīta pavārmeistare Dzintara Bandeniece. te tad arī būs 'krustmātes mīklas' recepte. pīrāgiem, saldmaizītem un visam citam - neticami gardi un pīrāgi pēc dienas nepaliek cieti, saldmaizītes pārvēršas par cepumiem. jā.

krustmātes mīkla.

500 g margarīns

1 rīgas raugs [vai viena paciņa sausais raugs, bet tad jāpieliek arī ēdamkarote cukura]

1 litrs milti

200 g krējums
šķipsna sāls

margarīnu [atlaidinātu] palielā bļodā sagriež pa gabaliem - nu tā, ka ņem un tādos nelielos gabalos sakapā - gandrīzvaikā griežot kartupeļus priekš cepšanas pannā ..)

pāri pārber kādu pusi miltu un raugu [gadījumā, ja nav rīgas rauga opcijas, kuru izkausē ar cukuru, lietot var arī sauso raugu, tik tad mīklai pievieno cukuru]. pieliek daļu krējuma, sāli un sāk iemaisīt visu ar karoti. tad pakāpeniski liek vēl miltus, atlikušo krējumu un sāk mīcīt ar rokām, kamēr viendabīga masa - ja liekas, ka baigi baigi līp pie rokām - pieber bišku vēl miltus, bet nevar aizrauties, jo par daudz arī nevajag. tad mīklu tajā pašā bļodā nolīdzina [mīlīgi nopliķē] un pārliek pāri pārtikas plēvi un liek ledusskapī uz kādām 2 stundām vai nedaudz mazāk, ja nav tik daudz laika.

masa, ko liek iekšā.

nu, te var variēt. jo, ja gribi arī veģetārus, tad, piemēram, var arī sacept sēnītes ar bišku sīpoliem un tā.

bet tradicionāli:

300-400 g gaļiņa

2-3 olas [šīs arī var nelikt]

1 sīpols

pipari

sāls

ņem tādu cauraugušu kūpinātu gaļiņu vai nu kādu vien spēj veikalā atrast. to sagriež nelielos kubiņos. novāra olas un atdzesē. sīpolus arī sīki sagriež.

uz pannas uzsilda nedaudz eļļu, apcepina sīpolus [bet ne zeltainus, tikai tādus caurspīdīgus], pieliek arī sagriezto gaļu, sapiparo un bišku sāli pieliek, visu apcepina, bet ne pārāk daudz.

tad ieliek to bļodā un atdzesē. kad padzisis, iemaisa sakapatās vārītās olas.

principā viss gatavs, lai sāktu darboties.

izņem mīklu no ledusskapja.

un sagatavo sev tīru virsmu operācijai - pīrāgu veidošana!

nedaudz virsmu iemilto un paņem pikuci mīklas vēl apviļā miltos, lai ir tāda patīkama, bez lipšanas pazīmēm.

ar pirkstiem izspaida nelielu pleķīti mīklas, ieliek tējkaroti gaļas masas un pārliek pāri to maliņu, lai tas gaļas pikucis ir apsegts.

saspaida savienojuma vietu un ar glāzi 'nokniebj' nost.

nu ja - un skatās, lai nekur nenāk tā mīkla vaļā. liek smuki uz cepešpannas, kura noklāta ar cepampaīru, lai nepiedeg. kad būs visa panna ar pīrāgiem. apziež ar olu un krāsnī iekšā. uz kādiem 180 grādiem, vai 200, skaties pēc situācijas.

būs tā, ka mīkla paliks pāri.

to izmanto saldo maizīšu pagatavošanai parasti.

paņem lielāku pikuci to mīklu, izrullē uz samiltotās virsmas. noziež ar olu, pārkaisa cukuru un kanēli vai magonēm, vēl bišku cukuru un sarullē kopā. un tad griež ripās.

tāpat liek uz cepešpapīra un apziež ar olu.

priecīgi!

SamS

2010-12-17T10:16:00.009+02:00

šobrīd tirgū ir baigais samu klāsts... ņēmu apmēram 700g lielu (mazu?) samu, atbrīvoju viņu no iekšām. to vietā sagatavo maisījumu, kas sastāv no puraviem, selerijām, ķiplokiem, sāls, pipariem, kas visi sajaukti ar sviestu.
masu sastumj vederā. samu gulda uz vēdera un ietin cepampapīrā, ko aizloca vai aizkniebj ciet. liek cepeškrāsnī kādos 170 grādos uz pusstundu.

ņem ārā, ļauj atgūties dažas minūtes un tad āda viegli nonāk nost.

rekomendēju kopā ar velutē mērci

Piparkūku mīkla

2010-12-12T20:19:00.003+02:00

ļoti sezonāls ieraksts. nu jā, jo sen neko te neesmu ielikusi, sen arī neko jaunu un nebijušu neesmu gatavojusi. turklāt, šajā laikā līdz ziemsvētkiem, cik nu spēju, cenšos atteikties no miltu produktiem, saldumiem un visa kaitīgā. palīdzu draugiem klāt kāzu galdus, izdomāt kā pabarot 20 jauniešus un vēl prātoju par savu 'rozentālu', kas būs janvārī. [starp citu, ja vēlies saņemt ziņu par to, kad tas būs un kas tiks piedāvāts - atstāj savu e-kastes adresi maltite.te@gmail.com, un tev tik ziņots]

tātad.
ir jau 12.decembris. un bez kupenām, apkārt sāk valdīt arī svētku noskaņa. šodien ciemojos pie mamms. viņas dienas plānā šodien bija piparkūku mīklas pagatavošana [starp citu, 'maltītē' jau viena ir, ar kuras pagatavošanu ir padalījies edgars]. pati es to nekad neesmu darījusi - mammai tā sanāca ļoti garda, tāpēc padalīšos ar to arī te.

Piparkūku mīkla.

100 g ūdens
1 glāze cukurs
100 g medus
2 tējk. šķidrais brūnais cukurs

150 g sviests
2 olas
1 tējk. cepamais pulveris
1 kg milti
garšvielu maisījums
1-2 apelsīnu miziņas
1 ola pārziešanai

garšvielu maisījums piestā:
1 tējk. kanēlis
20 krustnagliņas
1 rīvēts muskatrieksts
2 tējk. ingvers
1 1/2 tējk. koriandrs
10 pipara graudiņi
= piestā

katliņā ielej ūdeni, ieber cukuru un medu, sviestu un arī to šķidro brūno cukuru [tas vairāk krāsai] - visu kopā uzkarsē un pavāra. verdošā masā iekuļ daļu [apmēram pusi] izsijātu miltu, pieber piestā saberztās garšvielas un kuļ, līdz masa kļūst viendabīga un atdalās no katla malām. nedaudz atdzisušai mīklai pievieno sakultas olas, cepampulveri [šo patiesībā var likt un var nelikt - bet liekas, ka bez tā piparkūkas nebūtu tik kraukšķīgas], atlikušos miltus un visu samaisa. tad jau ņem mīklu ārā no katla un sastrādā uz mīklas dēļa vai speciālās virsmas, kamēr tā kļūst gluda un spīdīga. mēs vēl izdomājām iemīcīt arī sasmalcinātu apelsīna miziņu. un man tā garša ļoti patīk.
mīklu var likt ledusskapī pastāvēt, lai savelkas visas garšas kopā, bet nav nekāda vaina, ja taisa arī uzreiz.
piparkūku cepšanai, mīklu jārullē gana plānu, tad piparkūkas būs kraukšķīgas un mutē kūstošas.

sezonāli - iespēja noēst [un salauzt] tik sirdis, cik vien vēlies.

Bulljabeeeze (Bouillabaisse)

2010-12-06T11:13:00.008+02:00

Marseļas zivju zupiņa. kārtējo reizi ir 100 versijas, no kurām es paņēmu 101-o. galvenais par ko visi ir vienisprāt (šausmīgi jocīgs vārds...), ka zupas burvība slēpjas zivju un jūras produktu dažādībā un te ir plašas iespējas eksperimentēt. es vienīgi ieteiktu nelikt norvēģijas lasi :)

Tātad sastāvdaļas:
1 paliela fenheļa sakne
2 sīpoli (es pieliku vienu sarkano, vienu šaloti)
1 ķiploka galva
1 selerijas kāts (optional)
olīveļļa
2 palieli tomāti
daži zariņi timiāna
bišķu tomātu biezeņa
daži pētersīļa kātiņi
2 lauru lapas
1 l zivju buljona
0,5 l ūdens

apelsīna miziņas oranžā daļa (apmēram pus apelsīna)
ēdamkarote fenheļa sēklu (var dabūt aptiekā)
liela šķipsna safrāna
lielos kubiciņos sagrieztas dažādas zivju filejas (man bija āte, sams, asaris). asari var ņemt veselu un izfilēt.
dažas svaigas garneles
gredzenos sagriezts kalmaars (optional)
dažas mīdijas čaulās

dziļā katlā uzkarsē eļļu un met iekšā sagrieztus sīpolus, fenheli, seleriju un uz pusēm pārgrieztu ķiploka galvu. apsautē un liek klāt sagrieztus tomātus un ēdamkaroti tomātu pastas (nezinu gan kāpēc). ja no nofilētas zivs paliek pāri kauli un galva, tos liek katlā, pievieno buljonu un ūdeni. uzvāra, vajadzības gadījumā noputo. pieliek pētersīļus, timiānu, safrānu, lauru lapas, fenheļa sēklas un apelsīna mizu. saturu ik pa laikam apmaisa un uz lēnas uguns vāra 45 minūtes.
pēc tam to visu kārtīgi nokāš, atstājot tikai biezu buljonu.
Buljonu atkal uzkarsē, pievieno sāli un piparus. tad pievieno zivju kubiņus un pēc brīža arī garneles un mīdijas. kad mīdijas ir atvērušās, pārkaisa ar sakapātiem pētersīļiem (ko es šoreiz izlaidu).
zivju buljonam un ūdenim var nedaudz arī pievienot baltvīnu. citās receptēs buljonam pievieno nedaudz Pernod. vēl citās receptēs pirms zivīm liek arī kartupeļu kubiņus, bet tas, manuprāt, ir lieki.
pasniedz ar toastiņiem ;)

meksikāņu taco zupa

2010-11-17T16:11:00.000+02:00

pirms pāris nedēļām ciemojos lielvārdē, pie jūlijs mammas. viņa bija savārījusi veselu katlu supergardas taco zupas. domāju, ka tai ir vairāk kā viens variants, bet tad nu es vakar nevarēju noturēties pati un uzvārīju šo te, kas man tik ļoti iegaršojās.
vēl jāsagaida, kad andra ieliks 'maltītē' savus grēcīgos načos, lai jau meksikāņēdienu plejāde tiktu papildināta godam.

meksikāņu taco zupa

500 g maltā gaļa [man bija liellopa]
2 burkāni
2 bundžas ar pupiņām, kuras ar aso piparu
2 bundžas tomātu ar baziliku
nedaudz selerijas sakne
3 ķiploka daivas
1 sīpols
asā, sarkanā paprika
buljona kubiņš
sāls, pipari

katliņā ielej nedaudz ūdens, izšķīdina tajā buljona kubiņu - man tie timiāna/bazilika kubiņi vēl no 'rozentāla'.

paralēli uz pannas olīveļļā apcepina sīpolu, ķiploku, burkānu ripas un selerijas saknes salmiņus. es selerijas sakni pirmo reizi lietoju - pirmkārt, tās smarža ir ļoti specifiska un ar to es nedomāju 'baudāma', otrkārt, jau tā pirku pašu mazāko, bet tāpat pat 1/3 neizlietoju un treškārt - man vēl ilgi tā smarža turējās uz rokām. nekādā jēgā - es jau domāju, ka bez tās varēja arī iztikt. hehe.

kad iepriekšminētās sastāvdaļas apcepušās, liek buljonā un tai pašā pannā apcep malto gaļu ar garšvielām - es liku stipro papriku, piparus, sāli. to tad arī katlā iekšā.
tad pievieno pupiņas, kuras pirms tam atmazgā no tās masas, kurā viņas uzturās tajā bundžā. liek klāt tomātus. visu savāra. var likt vēl klāt arī tobasco, ja liekas, ka vajag stiprāku.

un gardi ar grauzdiņiem.

apetīti!

Harira

2010-11-16T13:55:00.008+02:00

tradicionālā marokāņu zupa, ko var dabūt jebkurā vietā, sākot no maza ūķīša un beidzot ar restorānu. principā tāda marokāņu soļanka, kurai versijas var būt simtiem.

novāra buljonu (parasti liellopa). blenderī sablenderē kārtīgu žūksni ar piparmētrām, pētersīļiem un lielu daudzumu atmizotiem tomātiem.

proporcijas visā procesā uz izjūtām, bet tāda paliela katla ar buljonu (ap 400g gaļas) ņēmu pa divām buntēm pētersīļu un piparmētru un 10 vidējus tomātus.

sablenderēto masu lej iekšā buljonā. sīki sakapā 2 sarkanos sīpolus un pievieno buljonam. un tad ir butiskākā zupas sastāvdaļa- garšvielas.

Ras el hanout marokāņi liek klāt pie jebkura ēdiena, pat omletes. lielākos garšvielu stendos šo garšvielu maisījumu var atrast gatavu, taču var izlīdzēties ar sastavdaļām atsevišķi- kardamons, ķiploki, kanēlis, čili pārslas, koriandrs, kumins, muskatrieksts, pipari, sausais ingvers un (safrāns:)) kopumā uz katlu liku kādas 5 tējkarotes. tad zupai pievienu vēl rupji sagrieztus tomātus bez mizām (var izmantot arī bundžu tomātus savā sulā), bundžiņu ar chickpeas (turku zirņiem), sauju lēcas un sauju rīsu. pēc padsmit minūtēm, kad lēcas un rīsi izvārījušies, zupā iejauc aukstu ūdeni, sajauktu ar pāris ēdamkarotēm miltu, kas padarīs zupu tumīgāku.
klāt chabata vai lavašs un lieliskais marokāņu rozā vīns :) vai berberu viskijs, kas ir stipra, salda melna/piparmētru tēja.

grūbas

2010-11-16T10:34:00.000+02:00

tātad. par grūbām. 'nakts variants' - šīs tapa jau tad, kad teju visi 'rozentālu' bija atstājuši.
ir pārāk garšīgi, lai noticētu, ka tās ir grūbas.

grūbas

divas krūzes grūbas
ķiploks
sīpols
baltvīns
stiprie, sarkanā paprika[man bija kaltēts]
buljons
tomāti
rieksti
baziliks
feta

iepriekšējā vakarā grūbas nomazgāju vismaz trīs reizes un iemērcu. tad, kad pienāk gatavošanas laiks, sāk ar ķiploka un sīpola smalku griešanu. ņem tādu padziļāku pannu, kurā uzkarsē nedaudz olīveļļas un apcep ķiploku, sīpolu, kuriem pielikta arī stiprā, sarkanā paprika. kad tie nedaudz apcepušies, lej klāt kādu pusglāzi [vai cik nav žēl] baltvīna. visu kopā pasautē un uzvāra. tad ber iekšā piebriedušās grūbas. krūzē izšķīdina buljona kubiņu - es ņēmu bazilika-timiāna kubiņu, kas laikam jau ka skaitās ekoloģiskais, bet cik tur taisnības, nezinu, un lej to klāt, lai šķidrums būtu nedaudz mazāk par pusi no visas masas.
tad to visu kopā pasutina, ik pa brīdim apmaisot, liek klāt vēl garšvielas, ja liekas, ka vajag. kad jau teju pamīkstas tās grūbas, klāt liek nedaudz sasmalcinātus lazdu riekstus, sēkliņas, kubiņos sagrieztus tomātus [vai 4 daļās sagrieztus mazos ķirštomātus], pieplucina klāt baziliku un visu kopā vēl sasilda.
uz šķīvja izkārto rukolu, grūbas un pārliek pāri fetas siera gabalus.
šausmīgi garšīgi.

ja grib nedaudz pavariēt, var vēl pievienot apceptas sēnes vai cukini vai ko nu tik var iedomāties.

apetīti!

rozentāls nr.3

2010-11-15T11:23:00.001+02:00

šorīt gulēt iegāju ap 2.00. visi trauki tīri un galdi, krēsli savās vietās.
jā, nu jau laikam tiešām varu teikt, ka ir mājrestorāns 'rozentāls'. trešā reize vairs nevar būt nejaušība.

sestdienā braucu uz tirgu un veikaliem pēc produktiem. un veicu visus iespējamos priekšdarbus.
visa svētdiena pagāja gatavojoties vakaram. kamēr anete par visu satraucās, es smalcināju riekstus. vēlāk ēdāji pamanīja un atzīmēja, ka visos ēdienos bija atrodami rieksti. nu ko, no sevis neaizbēgšu - man rieksti garšo.

uzkodās piedāvājām kaņepju sviesta maizītes - domājot par to, ka latviskumam ir īstais laiks, jo valsts svētki tepat pēc dažām dienām.

kā pirmos pasniedzām salātus. mani vasaras iecienītākie salāti ar cukini, pistācijām un fetu. starp citu, tieši šobrīd daudzviet veikalos un uz tirgus ir ļoti labi cukini.

šoreiz beidzot saņēmos taisīt arī gaļu, kas abas iepriekšējās reizes izpalika. cepetis ar plūmēm un apelsīna miziņu. klāt bija grūbas ar mazajiem tomātiņiem un riekstiem. vēlāk - šņakarēšanās daļā - tapa vēl otrs grūbu variants ar baziliku un fetu. recepti ielikšu citdienu atsevišķi.

un saldajā karamelē apvārīju mizotus ābolu gabalus un piedāvāju kopā ar plombīru un grauzdētiem lazdu riekstiem.
visu laiku glāzes tika uzpildītas ar sarkanvīnu. un sarunas raisīt raisījās.

[bildē esmu ar laines pašdarinātu somu, īpaši 'maltītei'. somā atradu arī divas saldētas meža pīles. satriecoši labi!]

paldies visiem atnācējiem.
un neatsverams paldies maniem palīgiem - anetei, kalvim un didzim. kā arī mammai un māsām.

ja saņemšos, decembra pirmajā pusē būs jau vēl viens 'rozentāls'.

apetīti!

biļetes

2010-11-11T16:47:00.000+02:00

biļetes uz mājrestorānu 'rozentāls' vairs nav pieejamas. izpirktas!

afiša

2010-11-08T15:15:00.000+02:00

BUMBIERmaize

2010-11-01T14:58:00.004+02:00

Viss sākās ar to, ka no laukiem atveda bumbierus. Tos cietos, kraukšķīgos. Pusmaisu. Apēst tik daudz pagrūti. Cepu kūku/maizi. Sanāca laba. Tā kā mūsmājās iecienītākā apakša ir tā - ar kefīru, tādu arī izmatoju.

10-12 cieti bumbieri
mazliet maltas dzērvenes ar cukuru
puscitrona sula
3 ēdamkarotes saldais krējums + 1 ēdamkarote cukurs

tas pa virsu

apakšā:

mazā glāze kefīrs
mazā glāze cukurs
1 ar pusi mazā glāze milti
pus mazā glāze manna
3 olas
vaniļas cukurs

Apakšas sastāvdaļas samaisa kopā. Visas. Lej pannā. Es pannu parasti iesmērēju ar sviestu un izkaisu mannu. Lai pēc tam vieglāk dabūt to maizi laukā. Bumbierus nomizo, sagriež. Pieliku klāt maltās dzērvenes, jo bija aizdomas, ka citādāk būs par saldu, un puscitrona sulu piespiedu. Visu šo labumu pa virsu apakšai. Un pārlej ar saldo krējumu. Un cep. aptuveni 40 minūtes 180-200 grādos. Un tas viss tādai nelielai pannai nelielai kompānijai. Garšīgi.

Vagabonda salāti

2010-10-29T19:12:00.003+03:00

šaubos, vai šim ēdienam ir kāds sakars ar marokas virtuvi, bet nu tādus mēs ēdam vienā bīčbārā un kaut kā baigi vienkārši, bet baigi garšīgi, sātīgi un diezgan veselīgi. atbraucām mājās, uztaisījām paši- un tiešām labi, tā ka tas nebija atlantijas vēju un lieliskā marokāņu rozē ietekmē. vārdusakot - lapu salāti (vēlams mazas galviņas), ķirštomāti, sarkanie sīpoli, grauzdiņi, āboli un valrieksti. to visu papildina ar vieglu eļļas/piparu/balzamiko mērci. un servējot pa virsu liek ar sīpoliem apceptas vistu akniņas.
proporcijas visam pēc pašu ieskatiem.

TOM KHA zupa

2010-10-27T14:28:00.002+03:00

Priekšnosacījums mūsu zupas pagatavošanai bija izsalcis vīrietis, kas ir gatavs doties pēc iepirkumiem un vēlas paēst pēc iespējas ātrāk (liels paldies Kalvim):)

Nu tad par sastāvdaļām:

1-2 paciņas TOM KHA zupas maisījums

2-4 bundžiņas kokosriekstu piena

stiebriņš citronzāles

2-3 vistas fileja

2 palieli tomāti

paciņa šampinjonu

paciņa tīģergarneles

Zupas garšvielu un kokosriekstu piena izvēle Rīgas lielveikalos diezgan liela, vēl viena iespēja, kur iegādāties garšvielas ir Gourmet Studio J. Asara ielā, tur arī iespējams iegādāties citas lietas, kas raksturīgas Āzijas virtuvei un ne tikai.

Pirmoreiz gan iesaku izvēlēties bildēs redzamos produktus. Par šiem vairākkārtīgi esmu pārliecinājusies kā par ļoti saderīgiem.

Katliņā ielej apmēram divas glāzes ūdens un ieber paciņu ar TOM KHA maisījumu. Tiem, kam tīk asi ēdieni, droši beriet klāt pusotru. Garšas niansei lieliski pielikt arī citronzāles stiebriņu, ko pirms zupas pasniegšanas izņem no katla. Citronzāle lieliski aug arī omes dārzā. Nākampavasar varat papildināt savas omes garšvielu dobes.

Kad ūdens uzvārījies klāt liek kubiciņos sagrieztas vistas filejas, ja nav slinkums, tad labāk iesaku izmantot atkaulotus vistas šķiņķus, kā jau sarkanā gaļa, tā zupā būs daudz sulīgāka.

Kamēr vistas vārās, uz pannas apcep diezgan lielos gabalos sagrieztas sēnes, ja izmērā nav padevušās var izmantot arī veselas.

Kad vista jau apvārījusies, katliņā lejam klāt divas bundžiņas kokosriekstu piena. Lielāka izvirtība ir vistu jau no paša sākuma vārīt tikai kokosriekstu pienā. Tad vienai zupai nepieciešamas apmēram 4 bundžiņas piena.

Nākamās zupai pievieno sēnes, ļauj nedaudz pavārīties un pievieno kubiciņos sagrieztu tomātus. Šeit gan labāk izvēlēties pēc iespējas cietākus tomātus, lai tie neizšķīstu.

Dažas minūtes pirms zupas ņemšanas nost no plīts iesaku pievienot paciņu ar tīģergarnelēm. Tās var apliet arī ar karstu ūdeni atsevišķi un servēt katram ēdājam šķīvī.

lai labi garšo